http://spoki.tvnet.lv/literatura/Hedonisms-egoisms-7/759272
Ejot cauri matraču telpai kurā mums nepietika vietas, redzēju pārējos džekus darbojoties. Masīvais jau bija pabeidzis, laikam priekšlaicīgi, un cik sapratu viņam piespieda apmierināt sievieti orāli, varēja redzēt, ka viņam tas nepatīk. Nemanīju gan vai viņai uz kaunuma lūpam bija augoņi. Pārējie drāzās kā nu kurais. Anabols bija nenormāli nosvīdis un varēja redzēt viņa pumpas uz muguras un pleciem, tās šķiet ir no tā kreatīna un citiem pulveriem. Rihards un Vladislavs īpaši neizcēlās, sievietes izskatījās samērā garlaikotas, es nezinu cik lieli ir viņu locekļi un tagad arī to nevarēja redzēt.
Kāpām stāvu zemāk, dzirdēju veču bļaušanu, rūkšanu, lamāšanos un meiteņu spiegšanu. Apstājos pusceļā uz trepēm - vai es maz gribu uzzināt kas tur notiek? Tur ir meitene ar ko es gribēju mīlēties un ar ko man bija jauka saruna nākot šurp. Man šķiet, ka mūsu starpā ir kāda saikne, bet tagad man būs jāredz kā pieauguši vīrieši ar lieliem locekļiem, man vismaz šķiet, ka tie tādi būs, viņu drāž. Resnis un prostitūta jau bija nokāpuši lejā un es dzirdēju sajūsmas izsaucienus no viņiem. Saņēmu drosmi un kāpu lejā, sliktāk par to ko pats piedzīvoju jau nebūs.
Manam skatam pavērās varena orģija, līdzīga tādām par ko esmu lasījis gramatās par Seno Romu vai sazvērestību teorētiķu aprakstītajām iluminātu sātaniskajām seksa orģijām. Katru jauno meiteni drāza divi vīrieši, izņemot Alisi - viņu drāza Kārlis. Izskatījās, ka Alise ir vienīgā no meitenēm, kas izbauda notiekošo, parējās mietenes neizskatījās īpaši apmierinātas. Vienu Agneses draudzeni pisa vagīnā un ānusā, tiem vīriešiem bija samērā mazi locekļi. Otrai draudzenei gan tik ļoti nepaveicās, tas čalis, kas drāzā viņu bija pamatīgi apdāvināts, varbūt pat lielāks kā Kārlis. Viss lockelis bija nosmērēts asinīm un asinis bija arī uz matrača. Kamēr viņu šādi mocīja, viņa veica citam vīrietim minetu. Viņš nežēlīgi spieda savu dzimumlocekli viņai rīklē tik ilgi līdz viņa sāka rīstīties, tad izvilka, atļāva atvilkt elpu un atkal turpināja.
Ar Agnesi bija viens ļoti muskuļots vīrietis un viens kārns, lai gan drīzāk vidējas miesasbūves, vienkārši izskatījās kārns salīdzinot ar muskuļu kalnu. Manas bailes bija piepildījušās un Agnesi tik tiešām drāza visbrutālāk. Pamanīju, ka pie matrača ir vairākas vēmekļu peļķes un tieši tanī brīdi kārnais čalis iegrūda locekli Agnesei rīklē, tā ka viņa atkal izvēmās. Par to viņš viņu iepļaukāja, viņas abi vaigi jau bija pilnīgi sarkani. Arī dibena vaigi bija nodauzīti sarkani un plaukstu nospiedumos bija redzamas nedaudz asinis. Vecis turēja dibena vaigus atplestus cik plati vien iespējams. Man palika slikti to visu redzot un es sāku raudāt. Sāku slaucīt asaras, lai neviens to neievērotu.
Aizgāju aiz stūra, apsēdos pie sienas un aizspiedu ausis, gaidīju līdz tas viss beigsies. Neskatoties uz to, ka no visa spēka spiedu uz ausīm tik un tā dzirdēju Agneses un vienas citas meitenes bļāvienus, kas sekoja sitieniem un veču lamām. Apmēram minūtes divdesmit tā nosēdēju, turpināju sēdēt dažas minūtes arī pēc tam kad viss bija apklusis. Tad pēkšņi jutu, ka man piesit pie pleca.
- Kviekli, tev viss labi? - Tas bija Anabols. Viņš un pārējie kāpa lejā no piektā stāva.
- Jā, jā... Vienkārši atpūšos. - Asaras jau bija izžuvušas, ceru ka viņš noticēja tam ko teicu.
- Jā, traka dieniņa, ne? - Anabols izskatījas visnotaļ eksalēts
- Jap. -
- B*e, tas tik bija pisiens. - Anabols sasita plaukstas ar visiem pārējiem džekiem, kas kapā lejā pa trepēm. Viņi izskatījās tik pat apmierināti, izņemot Masīvais, bet arī viņš nebija tik sadragāts kā es.
- Davai, ejam, par to ir jāiedzer. - Anabols parāva mani aiz pleca un mēs devāmies uz blakus telpu.
Negribēju tur iet, gribēju būt mājās, bet kā gan es visus pametīšu, viņi padomās, ka esmu totāls mīkstmiesis. Visas orģijas bija beigušās. Vīrieši sēdēja blakus meitenēm viņas apķēruši, meitenes izskatījās visai neomulīgi. Visi parējie arī apsēdās uz matračiem vai grīdas un sāka padot pa apli šņabja pudeles. Arī es iedzēru pāris malkus. Tas bija tieši tas kas man vajadzīgs, gribēju piedzerties līdz nemaņai, lai aizmirstu notikušo, bet diemžēl tik daudz alkohola nebija.
Tad viens no vīriešiem paņēma jau sagatavotu šķirci, man šķiet tas bija heroīns, bet neesmu nekāds narkotiku eksperts. Viņš to piedāvāja Agnesei, bet viņa atteicās.
- Taču ņem, kad tev vēl ko tādu piedāvās. - viņš sacīja
- Nē, paldies. - viņa bikli atbildēja.
- B*e, tu sīkā kuce, p*sties neproti un davānu arī nejēdz pieņemt. -
- Paldies, bet šodien negribu. -
- B*e, šodien negribi. A kad gribēsi? Rīt? - Vīrietis palika niknāks, Agnese tikai klusēja.
- Turiet viņu - Viņš uzbļāva diviem citiem vīriem. Viņi satvēra Agnesi - viens aiz krūskurvja, otrs aiz potītēm. Es jau gribēju iesaistīties un aizstāvēt meiteni, bet sapratu, ka mani tad labākajā gadījumā piekaus vai pat nogalinās. Pārējie klusēja.
- Nēeee! Lūdzu nē..! - Agnese bļāva un sāka raudāt.
Vīrietis ar spēku iedūra iedūra šķirci viņai ciskā un izspieda visu brūno šķidrumu. Vīri palaida meiteni vaļā, viņa apgūlās uz patrača embrija pozā un raudāja. Vīri par to smējās, parējie, tai skaitā es klusēja.
Pavadījām tur vēl kādu pusstundu līdz Anabols ierunājās, ka viņam jāiet uz trenažieru zāli. Cik tas bija veiksmīgi, jo arī mēs pārējie varējām kopā ar viņu tikt no šī visa prom. Kārļa draugi gan neticēja kad teicu, ka arī eju uz trenažieriem, bet tomēr palaida. Kāpām pa trepēm lejā - es, Masīvais un Anabols. Rihards un Vladislavs palika.
- Kā tev īsti gāja, Kviekli? - Anabols jautāja
- Em, labi, baigi forši. -
- Labais, man arī. Riktīgi iz*isu to kuci, viņa no baudas bļāva kā aizkauta cūka. Masīvajam gan iznāca nelaime, pastāsti. - Anabols smejoties teica Masīvajam.
- Nē. - Masīvais atbildēja. Gribēju jau izsmiet Masīvo, bet pārdomāju, man taču gāja neskaitāmas reizes sliktāk.
Izgājām ārā un devāmies mājum, kad pēkšņi dzirdējām bļāvienus ceturtajā stāva, bet nevarējām saprast par ko ir runa. Skatījāmies augšup un tad no loga izlidoja ķermenis, ātri paskrējām malā. Tas bija Rihards. Viņš nokrita uz asfalta ar ceļgaliem un rokām pa priekšu. Abas kājas un rokas bija saluztas. Plaukstas bija atdalījušās no apakšdelmiem un apakšdelmi bija pārlūzuši ar vaļējo lūzumu. Piegājām tuvāk un redzējām, ka viņš vēl ir dzīvs, bet bija atsitis žokli pret zemi. Apakšžoklis bija pilnīgi sadragāts un no acīm tecēja asinis, man šķiet viņam bija orbitāļu lūzumi, kā mūsu draugam, arī Rihardam, vairākus gadus agrāk. Domājām ko darīt, kad pamanījām cilvēkus ceturtā stāva logā.
- Ejat prom! Atstājat to lohu kur ir! - Viens no vīriešiem mums uzbļāva. Negribējām riskēt ar savu veselību un dzīvību un pametām Rihardu kur ir.
- Varbūt izsaukt ātros? - Jautāju pārējiem.
- Tu traks vai? Viņi zinās ka to izdarījām mēs. - Teica Anabols
- Jā, labāk ejam un aizmirstam visu kas noticis. - Piebalsoja Masīvais.
- Jā, jā, laba ideja. - Teicu un ātrā solī devāmies prom.
