http://spoki.tvnet.lv/literatura/Hedonisms-egoisms-11/760275
Viņš uzreiz aploksni neattaisīja, bet gan mudināja mūs ātrāk sēsties mašīnā un braukt prom. Vīri no mums nenovērsa ne acu, tas bija vinotaļ dīvaini un baisi. Uz brīdi man šķita, ka harvesters atkal parādīsies, atzāģēs mašīnas jumtu, izvilks mūs un sašķaidīts, bet nē aizbraucām. Vīri tā arī neuzkustējās no vietas līdz pat brīdim, kad bija ārpus redzes loka.
- Taisi vaļā. - Kārlis iedva aploksni man. Man sāka trīcēt rokas, ja nu tur ir teikts ka man ir jābūt nākamajam upurim.
- "Mēs zinām ko tu izdarīji, tev tas būs jāatsrādā", ko tas nozīmē? -
- To pašu ko teicu, kad atradām līķus. Viņi zin ka gribēju izveidot tādu pašu kā viņu. -
- Bet kāpēc jāatstrādā? Vai tad ir aizliegts taisīt tādas brālības? Nesaprotu. -
- Es arī ne... -
Klusumā braucām tālāk. Satumsa. Kārlis mani izlaida dažus kvartālus no mājām. Staigājot pa nāksnīgajām ielām atcerējos par Kārļa un Alises sarunu ar cilvēkiem luksus auto naktī, kad nokāvām bomzi. Ja viņš gribēja iestāties drāzēju brālībā pirms pāris gadiem un, kā pieņemu, tas neizdevās arī tad nevis vakar, kāpēc viņš runāja ar tiem vīriem. Bet varbūt tie nemaz nebija drāzēji, bet vienkarši nesaistīti cilvēki. Nevar būt, auto bija tāds pats kā šodien, žēl ka nepiefiksēju numura zīmes. Jebkurā gadījumā man šķiet, ka kaut kas šeit nav tīrs. Kārlis mums kaut ko nestāsta un varbūt pat ir uz vienu roku ar viņiem, vai pat viens no viņiem un tikai izliekas.
Atnācu mājās. Pamāte skatījās televizoru, tēvs sēdēja pie datora, māsa nebija mājas. Viņa nav mājas bijusi jau ilgāk par nedēļu, bet tas jau ir pierasts, neviens par to vairs nesatraucas. Ieslēdzos savā istabā, nogērbos un gribēju aizmirsties no visa notikušā masturbējot. Ieslēdzu savu mīļo kompīti, iegāju savā iecienītākajā porno saitā. Hakeru saitā atradu paroles uz gandrīz visiem pasaules lielākajiem pornosaitiem. Manā rīcībā bija tūkstošiem sieviešu, kas to vien grib kā sniegt man baudu. Man īpaši patīk ārkārtīgi brutāls porno. Izvilku daiktu, gribēju jau sākt, bet tad pēkšņi ieslēdzās vebkamera un kaut kāda man nezināma čata programma.
Ātri iebāzu krānu biksēs. Kas ellē notiek? Kāpēc kāds gribētu mani hakot, es esmu nekas, es tikai skatos porņukus un šad tad sērfoju tumšajā netā. Otrajā bildē parādījās tēls žurkas maskā tieši pie kameras, nedaudz izbijos no tā. Tad tas atgāja nostāk un redzēju Agnesi piesietu pie krēsla kaut kāda angārā vai noliktavā, kas bija spilgti apgaismota, video bija hd kvalitātes, tādēļ viss bija lieliski redzams. Zināju, ka nekas labs nav gaidāms.
- Čau, Kviekli, kā iet? - parādījās ieraksts čata logā.
- Kas ellē notiek?? - Uzrakstīju pretī
- Mēs atradām tavu mūža mīlu. -
- Kas pie velna? Viņa nav mana mūža mīla. -
Video parādījās skaņa.
- Redzi, es taču teicu, ka viņam par tevi vienalga. - Vīrs pateica to Agnesei un iesita pa degunu, sāka tecēt asinis.
- Lūdzu, palīdzi. - Agnese bļāva
- Labi, labi, ko es varu darīt? - Knapi atradu mikrofonu, izārdīju visas atvilknes un nometu lietas no galda
- Atmini mīklu - Vīrs žurkas maskā sacīja. Kas par sūdiem, nodomāju, kaut kāds "Zāģa" imitators, bet atšķirība no filmas šis ir pa īstam, tādēļ pamāju ar galvu un piekritu atminēt mīklu.
- Kas var ceļot pa pasauli sēžot stūrī? -
- Em... Ā... Kaste mašīnas bagāžniekā... -
- Nepareizi. Pastmarka. - Vīrs paņēma elektrisko urbi un sāka urbt Agnesei vaigā. Agnese bļāva un locījās, skaņa bija tik dzidra, ka dzirdēju pat zobu nolūztam.
- Nākamā mīkla - dod man ēst un es dzīvoju, dod man dzert un es mirstu. -
- .... Kaktuss. - " Žurku vecis par manu atbildi pamatīgi smējās, pat novērsās no kameras, lai noslaucītu asaras. Dzirdēju vēl kādu citu smejoties, viņš tur nebija viens.
- Uguns. - Vīrs iecirta Agnesei ceļgalā mačeti, tā iedūrās līdz pusei kājā. Es novērsos, dzirdēju kā Agnese raud.
- Esi gatavs nakamajai? -
- Jā. -
- Cik dzīvniekus no katras sugas Mozus paņēma savā šķirstā? -
- Divus. - Biju pārliecināts, ka atbildēju pareizi.
- Necik. Šķirstu uztaisīja Noass. - Vecis izņēma mačeti no Agneses kājas un iecirta otrajā. Sāku sist sev pa seju ar klaviatūru, kā es varu būt tik stulbs? Nogrūdu visu atlikušo, kas bija uz galda, zemē.
- Nākamo? -
- JĀ!! Ja es atbildēšu pareizi, jūs izbeigstiet? -
- Protams. -
- Novelc man ādu - es neraudāšu, bet tu raudāsi. Kas es esmu? -
- Ā... Sīpols. -
- Pareizi malacis. Bet mums tev ir pārsteigums pirms dodamies prom. - Kāds pacēla kameru un pienesa tuvāk Agnesei, tā ka seja bija pa visu ekrānu, viņa bija pamatīgi noraudājusies. Vīrs pielika milzīgu nazi pie Agneses matu līnijas un sāka lēnām griezt horizontāli, viņa šoreiz pat nepretojās, bet tikai bļāva un lūdzās lai izbeidz, es caur mikrofonu tāpat. Kad vīrs bija pabeidzis, iebāza nazi griezuma brūcē un vēlreiz nogāja horizontāli, iegrieza vertikāli uz leju abās brūces pusēs. Novērsos.
- Skaties! Ja ne mēs viņu nogalināsim. - Kāds no vīriem teica. Es pakalusīju.
Vīrs paņēma ar pirkstiem atgriezto ādu un sāka lēnām vilkt uz leju. Man vēderā viss sarāvās, taču turpināju skatīties kā man lika. Pēc kāda brīža viņš ar spēku atrāva ādu un pagāja nostāk. Āda karājās pāri Agneses acīm un degunam. Vīrs noskrāpēja miesu no galvaskausa un pielika pie kaula urbi, tad video pazuda. Es satrakojos un ar dūrēm sasitu monitoru, dauzīju to desmitiem reižu, visas rokas bija asinīs, bet es turpināju. Sasitu vebkameru un sāku spert pa sistēmbloku.
Pēkšņi izdzirdēju, ka man pienāca īsziņa. Gribēju jau sasist telefonu, bet paldies dievam iedomājos, ka varbūt tur ir Kārlis un viņam ir ideja ko darīt - tā būs mana iespēja atriebties. Paņēmu telefonu.
- Tās nav beigas. Pa velti sasiti monitoru, tava mūža mīla ir dzīva. - Bija teikts īsziņā no nenosakāma numura.
Kas tie par idiotismiem? Kāpēc ar mani? Zvanīju Kārlim un izstāstīju notikušo, viņš neizklausījās pārsteigts vai norūpējies. Varbūt viņš tiešām ir uz vienu roku? Lai nu kā, viņš mani piekodināja neko nedarīt uz savu galvu, gan viņš kaut ko izdomāšot un tad pazvanīšot. Tagad man bija vienalga, vai Kārlis ir nodevējs vai patiesi tiek pārmācīts. Man ir viņš jāizmanto lai tiktu klāt tiem drāzējiem un jāatriebjas. Vienalga, ka esmu Kvieklis, totāls lūzers, es viņus iznīcināšu vai arī miršu mēģinot.
Pamāte un tēvs klauvēja pie manām durvīm. Es viņiem uzbļāvu, ka viss kārtībā, vienkārši skatījos porno un dators uzkārās. Tēvs raustīja durvis un gribēja tikt iekša, lai sadotu man ribās, bet es to ignorēju. Pēc brīzā viņam tas apnika un mani nolādot viņš aizgāja prom. Apgūlos gultā, nemaz necentos iemigt, tāpat to nespētu, domāju ko darīt, vai apreizāk sakot fantazēju kā iznīcinu iznīcinātājus. Pēc nenosakāma laika perioda tomēr iemigu.
