Music: "Fade to Grey" ("Visage") or "Broken English" ("Schaft")
logs bija atvērts starp dažām mašīnu pārņemtas lielpilsētas smaržām dvakoja ceriņi un reibināja ievas un reibināja vārda tiešajā nozīmē man trūka spēka piecelties ietves klāja saplēstu laikraksta lapu driskas un vēja norautu ziedlapu putas un pagalma iekšbruģis izelsa karstumu es sapratu vēl mirklis un es kritīšu kritīšu ar seju gultā kā mēdz krist tikai šķīvī sasodītā nolemtībā kaklā kaut kas pulsēja es piecēlos un pavērsu seju pret spoguli fonā nopīpēta balss čērkstēja šovakar tev ir randiņš ar tavu sapņu vīrieti tu noņemsi parūku izspļausi liekos zobus atkabināsi palielinošo cičturi drūmi caur pieri pablenzīsi spogulī un sapratīsi tā nebija sveša sieviete ka tev nav izredžu tā biju es bez gludekļa taču es tikko sazīmēju sevi es metu ādu es laiku pa laikam mēdzu mest ādu ilgi dzīvoju kā čaulā tad manī kaut kas sāk pulsēt kā baudas priekšnojausmās līdz no kūniņas izlaužas taurenis raibs un plīvs es biju daudz un dažādu lietu katra atsevišķi un visas uzreiz balodis uz palodzes bružāta krūzīte karotīte iemērkta ar pienu blāvinātā kafijā cepumu drupačas uz galda peļķe kurā nākot no metro stacijas brīdi bija atvīdis mans atspulgs izdzīvoju vienlaikus visu šo būtņu un priekšmetu dzimšanas un nāves tik skaidri itin kā tās būtu manis pašas es biju paplukusi puķe kas ziedlapas kaisīdama vīta vāzē cukurgrauds kas ira uz mēles es biju visā un visur mana dzīve bija nolādēti spraiga un piepildīta šajā iekušanā kad mana personība it kā izzuda dodot vietu citai es patiesi izbaudīju savu esību iespējams izejot caur evolūcijas slāņiem esmu bijusi visas šīs lietas un pateicoties kādai slēptai miņai spēju atcerēties visu citkārt pārdzīvoto faktiski tam nav sākuma atceros viennakt jutekļi zaudēja orientāciju prāts spriestspēju ieskrapstējās mana āda es gulēju arvien skaidrāk atģizdama ka tas nav sapnis un jutu kā kaut kur iekšienē radies pa barības vadu uz augšu raujas dzelkšņains kamols kā krūšu kurvja apvidū āda nostiepdamās kļūst plānāka un plānāka kā dauzās sirds vēlēdamās izrauties no ribu gūsta un kā saspiestajās plaušās šņācot burbuļo gaiss manī pulsēja vēl neapjausta dzīvība nikna un spīva elpa kļuva arvien ātrāka un gārdzošāka šķiet es jau nesos pa tuneli kad āda pārplīsa un tad parādījās viņš es viņu pazinu uzreiz es vienmēr sevī esmu jautusi viņa klātieni sadzeltējis un sačervelējies kā pērnējā lapa škirgatacis tik dziļi dobuļos ka gribējās iebāzt pirkstus un aptaustīt stieptajā galvaskausā glabādams visu iepriekšējo dzīvju pieredzi viņš vienlaikus bija mana zemapziņa un miņa es raudzījos viņā ļaujot palainai straumei brīvi nesties caur ēnainēm kurās it kā esam bijuši bet varbūt ar ne cauri seju miriādēm it kā skatītām bet varbūt ar ne cauri laimēm un nelaimēm it kā pašu bet varbūt citu piedzīvotām tās mēs esam nosapņojuši par tām kaut kur lasījuši vai no kāda dzirdējuši šis atkalredzēšanas fenomens pazīstams ar nosaukumu déja vu un tagad tas bija noticis ar mani laiks plūda sīrupainā nesteidzībā zem ķirzakveidīgā radījuma ādas es pūlējos samanīt savas iepriekšējās sejas atšķirīgas pēc vaibstu zīmējuma tās kaut kā dīvaini saplūda pašreizējā brīdi pa brīdim iegaismojoties vienai vai otrai detaļai īpatnībai vaibstam ēģiptietes velvētā piere aziātes plakstu griezums un vaigu kauli francūzietes koķetuma ieblāzma acīs un vairs nebrīnījos kāpēc dažu minūšu reizēm pat mirkļu laikā mana seja spēja izmainīties līdz nepazīšanai bērns apakšzemes vilcienā pie loga mātei klēpī neskaties manī tik šausmpilnām acīm bērnīt tante ir laba tante nekož tante vienkārši aizmirsusi apvīlēt zobiņus lai nerēgojas katru nakti stiepjas garumā un spicumā nu nekauc tā bērnīt labi zēni neraud pinkšķ tikai homoseksuāļi un citas sievišķīgas pabiras īstiem hetero zēniem jūtīgums nav nepieciešams ar kulaku pietiek nu tas likās vienīgi dabiski es sapratu kāpēc tas ir tā manī bija monstrs normāliem cilvēkiem monstra nav vai arī tas viņos miris (mēs visi esam zīmes uz milzīgas ķirzakas zvīņām)
