JA TEVIS NAV,TAD ARĪ MANIS NAV...!
∆Ezītis — Cik tomēr ir labi, ka mēs esam viens otram!
Lācītis pamāja ar galvu.
∆Ezītis — Tu tikai iedomājies: manis nav, tu sēdi viens un nav, ar ko parunāt!
∆Lācītis — Bet kur tu esi?
∆Ezītis — Manis nav.
∆Lācītis — Tā nemēdz būt.
∆Ezītis — Es arī tā domāju,..
∆Ezītis — ..bet pēkšņi manis pavisam nav. Tu esi viens. Nu ko tu darīsi?
∆Lācītis — Iešu pie tevis!
∆Ezītis — Nu, muļķītis! Manis taču nav!
∆Lācītis — Tad tu sēdi pie upes un skaties uz mēnesi.
∆Ezītis — Arī pie upes manis nav.
∆Lācītis — Tad tu aizgāji kaut kur un vēl neesi atgriezies. Es skriešu, pārmeklēšu visu mežu un tevi atradīšu!
∆Ezītis — Nē! Manis ne drusciņas nav. Saproti?
-Ko tu man piesējies? - sadusmojās Lāčuks - Ja Tevis nav, tad arī manis nav... saprati?
"Ezīts miglā"2
14
0
Tev patiks šie raksti
