Es piecēlos no telefona zvana.Es pacēlu telefonu,tas bija svešs numurs,es tik un tā atbildēju.
Es: Jā?
Alekss: Čau
Tad uzreiz pēc balss es sapratu,kas zvana,tas bija Alekss,es taču viņam toreiz iedēvu savu telefona numuru.
Es:Čau.
Alekss: Gribēju tev pajautāt vai tu nevēlies šodien satikties ar mani?
Es: Kāpēc gan ne?Jā ,labi protams,varam satikties.-Es piekritu.
Alekss: Forši,tad tiekamies,bet cikos tev būs ērtāk?
Es paskatījos pulkstenī pulkstens rādija 11,nu jā kā jau vienmēr esmu tā lielā guļava.
Es: Varam tikties kādos 15:00.
Alekss: Okeij un kur?
Es: Hm,varam tikties pie tās pieturas,kur toreiz pirmo reizi satikāmies.
Alekss: Labi.Lieliska ideja.Tad līdz vēlākam.
Es: Labi,līdz vēlākam.
*Telefona saruna beidzās*.
-Ak dievs es pēc pāris stundām tikšos ar kādu puisi!-Es pie sevis nodomāju.
Es piecēlos iegāju dušā,tad sağērbos aizgāju uz virtuvi paēst.Mājās bija tik kluss,abi vecāki bija darbā,Olīvija laikam savā istabā.Pēc tam es nolēmu aiziet pie Olīvijas uz viņas istabu,lai parunātos par vakardienu.Es aizgāju uz Olīvijas istabu viņa jau bija augšā,gulēja gultā,grauza čipsus un skatijās tv.
Es: Labrīt.-Es pasaku un eju pie viņas,iekārtojos viņai blakus gultā.
Olīvija: Labrīt.
Es: Tā arī mēs vakar neparunājām par vakardienu un to visu.
Olīvija: Jā,jo tu aizmigi.Biju iegājusi pie tevis tu jau gulēji.
Es: Nu jā man baigi uznāca miegs.Nu tad tagad man pastāsti par to Uldi.-Es paliku nopietnāka.
Olīvija: Ko,lai es tev stāstu?Es nezinu,ko tev stāstīt,labāk jautā ko gribi zināt.Bet tikai viss ko tev tagad pastāstīšu ir jāpaliek starp mums.
Es: Labi.
Olīvija: Aha. - Olīvija nomurmina.
Es: Tu viņu mīli?
Olīvija: Jā mīlu!
Es: Kur tu ar viņu iepazinies?
Olīvija:Aij, tur caur draudzenēm.
Es: Un tev viņš uzreiz tā iekrita acīs?
Olīvija: Jā.
Es: Domā,ka tu viņam tiešām patīc?
Olīvija: Nu jā taču protams!
Es: Kura reize jau tev tā vakar bija,kad jau satiecies ar viņu?
Olīvija:.....
Rakstāt komentāros kura reize pēc jūsu domām tā ir . 
