Prātā iešāvās doma un es izlēmu,ka labāk būtu iet pie draudzenēm.Viņas noteikti būs tās,kas sniegs man viss lielāko atbalstu un mēs noteikti kopā izlemsim ko iesākt.
Es pazvanīju Ketijai.
Es:Čau.
Ketija: Čau Enij.Tu izklausies briesmīgi bēdīga,vai kas ir noticis?
Es : Ja ir noticis kaut kas neiedomājams,un pat var notikt arī kaut kas briesmīgs.Man nav neviena pie kā iet,man neviens nepalīdzēs un neatbalstīs,kad izstāstīšu šo visu kas ir noticis,ja nu vienīgi jūs,tāpēc izlēmu pazvanīt tev,varbūt mēs varam satikties?
Ketija: Jā protams,kur tiekamies?
Es:Varbūt pie tevis?
Ketija: Labi.Es pazvanīšu un pasaukšu arī Selīnu,ok?
Es:Ok!
Es ar autobusu aizbraucu līdz Ketijas mājai,abas draudzenes mani jau pieturā sagaidīja.
*Kā izskatās Ketija un Selīna Bildē,Selinā tā tumšmate,Ketija tā otra gaišmate.*
Manā sejā laikam varēja saskatīt visu sašutumu,bailes un visu kas mani nomāca,jo draudzenes skatijās uz manis ar žēlastības pilnu skatienu.Mēs iegājām mājā,ērti iekārtojāmies un tad es abām draudzenēm izstāstiju,kas noticis,visu to saistībā ar māsu,arī to,ka esmu vainīga un tā arī jūtos.
Ketija: Tas ir šausmīgi,bet tu taču neesi vainīga.
Selīna: Tava māsa ir pietiekami liela,lai saprastu ko dara.
Ketija: Domā viņa tiešām aizbrauca pie kāda sveša vīrieša?
Selīna : Varbūt viņa tomēr aizbrauca pie draudzenes?
Es: Nezinu gan,es esmu gandrīz vai pārliecināta,ka viņa tagad ir pie kāda sveša vīrieša,jo tā zīmite viņas somiņā un viss tas ko Liene teica,daudz ko izsaka.
Selīna: Tu tiešām tici tam ko Liene tev saka?
Ketija: Jā viņa taču ir īsta baumu vācele,kaut ko padzird,pārveido pa savam prātam un tad stāsta tālāk.
Es: Es vairs nezinu kam ticēt.Tagad ir jārikojās,ko,lai es iesāku?
Ketija: Tu jau meiģināji viņai zvanīt?
Es: Protams vairākas reizes,viņa neatbild.
Selīna: Iedod viņas numuru es pameiģināšu viņai zvanīt.Varbūt no sveša numura pacels.
Es: Labi.
Selīna sāka zvanīt Olīvijai un tad man pavisam negaidīti pēkšņi.....
-Kas notiks tālāk?
