http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Engelis-bez-sparniem-12/717414
Nezinu, vai būs vēl daļa tik drīz... :D
,,Ko tu te dari?’’Leonardo vaicāja.
,,Kāpēc tu teici, ka tā bija pašaizsardzība?’’
,,Jo negribēju, lai mana pirmā mīla sēž cietumā..’’viņš noteica.
,,Ko?’’vaicāju.
,,Tu domā, ka jau no sākta gala tev gribēju nodarīt pāri? Tici man, tā nav taisnība...’’viņš taisnojās.
,,Kāda gan tam tagad ir nozīmē?’’iesmejoties vaicāju.
,,Mums tagad abiem būs kopīga rēta, kura, gan jau, nepazudīs..’’nopūtu un pievērsos spožajai saulei otrpus logam.
,,Tas nekas!’’viņš pasmaidot noteica.
,,Jaaaa, jo tik un tā miršu..’’iesmējos un ieskatījso puisī..
,,KO?’’viņš šokā iepleta acis.
,,Man ir audzējs, kas nav labvēlīgs. Es atteicos no ārstēšanās un tagad mirstu..’’noteicu un man acīs sariesās asaras.
,,Tu nemirsi! Tev ir aburoša meita un pusis, kurš vēl jo projām tevi mīl. Labi, tavi vecāki ir miruši, bet tev ir vēl māsa un brālis.’’
,,Mani vecāki ir miruši?’’kliedzu pa visu palātu.
,,Jā..’’viņš sabijies atbildēja.
,,Es domāju, ka zini..’’viņš taisnojās.
,,Nē!’’kliedzu.
Es izripoju no palātas.
,,Gabī!’’Zaks nokliedza un pieskrēja klāt man.
,,Mīļum...’’viņš noteica.
,,Ko tev vajaga?’’dusmīgi norūcu.
,,Piedod man...’’
,,Aizmirsti!’’noteicu un oabraucu garām viņam ar savu ratiņkrēslu.
Pagriezos pret puisi a nicinošu skatienu:,, Bet Džeodu es tev neatdošu!’’
14.jūlījs.
Mani izrakstīja no slimnīcas ar norunu, ka sākšu rehibilitācījas kursu. Tad tas bija arī manās interesēs un es piekritu.
,,Paldies, ka atbrauci man pakaļ!’’noteicu Leksijai un mēs abas uzsākām braucienu uz manu dzīvokli.
,,Lūdzu!’’draudzene man silti uzsmaidīja un apstājās pie luksafora.
,,Kura stadīja?’’viņa nedroši vaicāja.
,,Otrā, bet var gadīties, ka pāris dienās viss kļūs ļaunāk.’’noteicu un atspiedu galvu pret logu.
,,Nu, jā.. Smadzeņu audzējs nav joka lieta.’’
,,Jā. Itseviški audzējs, kas veidojas no pašu smadzeņu audiem, aug tajos samērā strauji.’’nopūtu un aizvēru acis.
Mēs piebraucām pie manas mājas kāpņutelpas un devāmies uz manu dzīvokli.
Iegājam tajā un pa taisno devāmies uz virtuvi.
,,Taisīsi jaunu tetovējumu?’’Leksija vaicāja.
,,Nē...Bet zini, es nesaprotu, kur palika Leonardo tetovējums, kurš viņam bija uz Ziemassvētkiem uztetovēts...’’iesmējos un uzliku vārīties ūdeni.
,,Gan jau vienkārši tevi uzlika uz zoba, kretīns. Bet kāpēc tu viņu neieliki aiz restēm?’’viņa vaicāja.
,,Nezinu..’’iesmējos un krūzēs ielēju karsto ūdeni.
