Spēle?!
Kad dzērieni tikai pasniegti, sākām apspriest jautājumu, kura dēļ arī šeit bijām ieradušies.
- Kā jūs vēlētos bildināt savu draudzeni? – uzdevu pirmo jautājumu.
- It kā man bija iespēja to nesen izdarīt Ēģiptē, - Sandis paskaidroja, - atpūtāmies tur divas nedēļas, tikai ne brīdi nelikās piemērots moments. Man likās, ka viss kādreiz ir bijis un es nevēlējos atkārtoties.
- Kas viņai patīk? – sekoja mans nākošais jautājums.
- Viņai ļoti patīk ziedi. Īpaši rozes. Tumši sarkanas rozes, - Sandis stāstīja un mana sirsniņa ietrīcējās. Man jāpierod, ka ar šo krāsu nāksies saskarties, bet tāpēc jau sirsniņa netrīcēs mazāk.
- Un kas ir tas, kas viņai nepatīk? – vēlējos uzzināt pēc iespējas vairāk.
- Laurai? Un kaut kas nepatīk? – Sandis nedaudz sapņaini iesmējās, - Man liekas, ka viņai patīk viss. Pat ieraugot čūsku viņa to drīzāk samīļotu nevis bēgtu prom.
- Tātad viņa ir sirsnīga, - secināju, - Bet noteikti jābūt kaut kam tādam, ko viņa neviļus ir izrunājusi. Kaut kas par ko Laura ir stāvā sajūsmā .. – skatījos Sandī un gaidīju viņa atbildi. Sandis palika domīgs un centās atcerēties.
- Tev jau nav jāatbild uzreiz, - turpināju iesākto sarunu, - Tu jebkurā brīdī vari piezvanīt vai atrakstīt. Šodien ir tikai pirmā satikšanās, kad mēs aptuveni mēģināsim saprast kur, kad un kā tas varētu notikt. Būtu jauki, ja tu atsūtītu arī kādu Lauras bildi, viņas hobiju sarakstu, nu visu, kas varētu mums ļaut labāk iepazīt viņu, tā mēs varēsim labāk izplānot pārsteigumu.
- To es varu, - Sandis piekrītoši māja ar galvu, - zinu, ka viņai ļoti patīk ziema. Viņa nespēj sagaidīt pirmo sniegu, lai varam doties garās pastaigās. Viņa pat sākumā ne visai vēlējās braukt uz Ēģipti, bet mums izdevās atpūsties. Varbūt bildināt viņu es varētu Ziemassvētkos? – viņš uzlūkoja mani.
- Ziemassvētki ir svētki, kas saistās ar ģimeni. Tā nav slikta ideja, - piekritu Sandim, - Tomēr tas nebūs nekas jauns. Varbūt mums vajadzētu to plānot, kad uzsnigs pirmais sniegs ..
- Bet to taču nevar paredzēt, - Sandis nedaudz satraucās.
- Tas pat būtu vēl labāk, - smaidot centos topošo līgavaini nomierināt, - Ja tu pats nezināsi, kad īsti tas notiks, tad arī mazāk satrauksies.
- Šī ideja nav slikta, - apdomājoties Sandis piekrita, - Bet es vēlētos dzirdēt vairāk idejas.
- Mēs varētu satikties atkal ceturtdien. Līdz tam tu atsūtītu mums prasīto informāciju un mēs izdomātu kā pārsteigt tavu draudzeni, - ieteicu.
- Sarunāts, - Sandis jau cēlās, lai dotos prom, - Es diemžēl nevaru ilgāk uzkavēties, jo man bija jāsatiek Laura pirms piecām minūtēm. Nevēlos, lai viņa kaut ko nojauš.
- Bet mēs vēl paēdīsim, - Grīns teica, pieceļoties un paspiežot roku Sandim.
Es vienkārši sēdēju un novēroju notiekošo. Tas tā bija ieplānots, ka vakariņas ēdīšu kopā ar Grīnu vai tas tiešām ir tikai nejauši? Bet Sandis jau bija pagriezis muguru un devās izejas virzienā.
- Tu lieliski māki pārliecināt cilvēkus, - Grīns mani uzslavēja, - Tu noteikti tagad esi izsalkusi.
Ēst man tiešām gribējās, tāpēc neatteicos no piedāvājuma un veicu savu pasūtījumu. Kad bijām jau sākuši ēst, Grīns pēkšņi mani pārsteidza nesagatavotu.
- Tu ar mani ilgi domā spēlēties? – viņš jautāja.
- Kas tev liekt tā domāt? – nevainīgi jautāju.
- Tavs ķermenis ..
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-34dala/635881
