Priekšnieks
Pieklauvēju pie durvīm, jo vēlējos sagaidīt uzaicinājumu, pirms atkal viņu ieraudzītu.
- Nāc iekšā, - Grīns mani aicināja, nemaz nepaceļot acis no dokumentiem.
- Sveiks! – sev nepierastā kautrībā uzrunāju Grīnu. Šķiet mana neierastā balss lika viņam pacelt savas acis. Tās lēnām no kāju pirkstgaliem virzījās uz augšu. Ieraugot dekoltē viņa acīs iedegās uguntiņa, tomēr viņš to tikpat ātri apslāpēja. Beidzot nokļūstot līdz manām acīm, viņš palika nopietns.
- Tu lieliski izskaties, - Grīns godīgi noteica.
- Paldies, - atteicu, - Ko tu vēlējies?
- Tu jauniņos iepazīstināji ar līgumu, - Grīns lietišķi jautāja.
- Mēs tieši šo jautājumu apspriedām pirms tu piezvanīji, - paskaidroju.
- Ir kādas idejas? – viņš likās patiesi ieinteresēts.
- Jā, vairākas. Es piefiksēju visu, ko runājam, - aizrautīgi stāstīju, jo man patika darbs ko daru, - Domāju šovakar uzkavēšos ilgāk, lai apkopotu visu un rīt varētu izveidot prezentāciju ar idejām, ko piedāvāt klientiem ..
- Man tevi jāapbēdina, - Grīns pārtrauca mani.
- Kas noticis? – nedaudz sabijos, vai tiešām būšu pieļāvusi kādu kļūdu un pirmie klienti būs atteikušies no sadarbības.
- Šovakar tu nevari ilgi strādāt, - Grīns apmierināts teica, - Mums ir jauns pasūtījums un viņi vēlas satikties tieši šodien, - viņš piebilda.
- Uz kurieni tad mums būs jābrauc? Uz Liepāju? – mazliet koķeti jautāju.
- Šovakar paliksim tepat Rīgā. Bet četros esi gatava izbraukt, - viņš samulsis piebilda.
- Es jau tagad esmu gatava, - smaidot atteicu.
- Nu to es redzu, - jau atkal viņa piesmakušā balss. Viņš nebija neko aizmirsis. Gluži kā es, arī viņš atcerējās katru tās nakts pieskārienu un glāstu. Nedaudz aplaizot savas lūpas, kas bija kļuvušas sausas, es ar iekāri paskatījos viņā. Viņš pamanīja manu skatienu. Centos atgūties un izmest viņa kailo augumu no prāta.
- Es došos atpakaļ, - uztraukusies teicu un ātri pagriezos, lai pazustu no viņa redzesloka.
- Elizabete? – dzirdēju Grīna balsi, bet biju jau aiz durvīm un centos pēc iespējas ātrāk nokļūt tualetē. Tur es būšu drošībā.
- Kas tev noticis? – protams, Annai šobrīd bija jābūt tieši te, - Tu izskaties galīgi apjukusi.
Piesteidzos pie spoguļa un ieraudzīju sevi spogulī. Atgriezu aukstu ūdeni un pieliku to pie vaigiem. Tas lēnām aizdzina sārtumu no tiem.
- Nekas īpašs, - beidzot nedaudz atguvusies atbildēju Annai, kas joprojām neticīgi uzlūkoja mani.
- Tiešām nekas? – viņa nebija man noticējusi.
- Piecas minūtes un viss būs kārtībā, - atteicu, - Tu labāk doties, ja nu kāds ienāk ofisā, - piebildu.
Zinu, ka tā nebija jauki, bet es negribēju, lai kāds nojauš par to, kas ir bijis starp mani un Grīnu. Es pati labprāt gribētu tikt ar to visu veiksmīgāk galā, bet ir grūti skatīties uz nopietnu vīrieti, ja esi viņu redzējusi kailu un mežonīgu .. jau atkal tas sārtums .. Nolādēts!!!
Pēc piecpadsmit minūtēm beidzot saņēmos un devos uz savu kabinetu. Zane un Dāvis par kaut ko cītīgi strīdējās. Tas lika man pasmaidīt, jo nu domas tiks novirzītas pareizā virzienā.
- Izklausās, ka te dzimst jaunas idejas, - ienākot skaļi noteicu, - Bet mani priekš jums ir uzdevums.
- Kāds? – biju pievērsusi viņu abu uzmanību.
- Tikko uzzināju, ka šovakar man jāiet uz tikšanos ar iespējamajiem klientiem, - paskaidroju, - Bet es biju ieplānojusi izveidot prezentāciju, kurā apkopotu visas šorīt izskanējušās idejas. Šo uzdevumu nodošu jūsu ziņā.
- Tu mums uzticēsi veidot prezentāciju? – mazliet neticīgi jautāja Zane.
- Es, protams, rīt to pārskatīšu, bet domāju, ka jūs visas idejas piefiksējāt un ticu, ka prezentācija sanāks lieliska. Jūsu sadarbība ir vienreizēja, - smaidot atteicu.
Pati biju nolēmusi aizskriet līdz mājām un pārģērbties, jo es vēlējos, lai klienti mani izvēlas manu spēju dēļ, nevis dekoltē. Tas bija paredzēt tikai Grīnam ..
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-31dala/635697
