Mūsu dzīvoklis
- Iedomājies, - Andris smaidot klusi teica, - Es nemaz nezināju, ka šajā rajonā ir arī tik lieli dzīvokļi kā šis.
Māklere mūs veda uz trīsstāvu mājas otro stāvu. Ieejot iekšā bija plašs un gaišs koridors gluži kā Andra dzīvoklī. Šeit bija tikpat liela arī virtuve, tikai sarkanos toņos.
Pirmā istaba bija līdzīga Andra kabinetam pēc izmēriem, otrajās durvīs atradās vannas istaba, bet vēl vienas veda uz plašu un lielu telpu, kas būtu piemērota viesu uzņemšanai.
Jutos apmulsusi, jo te taču bija daudz mazāk vietas kā pie Andra.
- Te taču ir tikai divas istabas, - čukstus teicu viņam.
- Tas ir pirmajā stāvā, - viņš smaidot atteica, - Es iepriekš redzēju fotogrāfijas tāpēc zināju, ka te ir arī otrs stāvs, - viņš piebilda.
Atgriežoties koridorā, es tikai tagad pamanīju, ka aiz durvīm ir trepes uz otro stāvu. Ieejot nemaz nepaskatījos uz tām, jo tās ideāli iederējās interjerā un likās tikai kā interesents dizaina veidojums.
Otrajā stāvā bija vēl trīs istabas, kur divas no tām bija savstarpēji savienotas un papildus vannas istaba.
- Kamēr mazuļi būs mazi, mēs noteikti izmantosim šīs durvis, - Andris paskaidroja, - Vēlāk vienkārši aizmūrēsim.
- Te ir ideāli, - nopūtos. Man patika viss uz ko skatījos un aura te bija neticami jauka, - Es laikam nemaz negribu apskatīt trešo piedāvājumu, - atzinos, - Es šajās telpās redzu visu, ko vēlos. Ja vien tev arī patīk!
- Man būs labi tur, kur redzēšu tevi tā smaidām, - mans līgavainis noskūpstīja mani.
- Laikam varēsim kārtot detaļas, - ierunājās māklere. Viņa ļāva mums pašiem iepazīt šīs telpas, nestāstot cik burvīgas tās ir. Šīs istabas pašas izteica visu un papildus reklāma to visu tikai sabojātu. Šī sieviete labi pazina cilvēkus un neuzbāzās, ja tas nebija vēlams.
- Laikam gan, - Andris piekrītoši pamāja un devās aprunāties ar mākleri.
Es vēlreiz izstaigāju otrā stāva visas trīs istabas. Jau redzēju kā izskatīsies bērnu istaba un mūsējā. Trešajā pagaidām varēsim iekārtot gultasvietu ciemiņiem, bet līdz brīdim, kad gribēsies ģimenes pieaugumu.
Apķerot savu vēderu lēnām kāpu lejā uz pirmo stāvu. Šoreiz es šīs istabas uzlūkoju savādāk. Šeit būs telpa Andra dzimšanas dienas svinībām, bet blakus būs ierīkota bibliotēka/kabinets. Divi vienā ..
- Tu jau visu esi izplānojusi? – Andris pamanot, ka esmu viņiem pievienojusies jautāja.
Samulsusi pamāju.
- Tagad tu varēsi realizēt visus savus sapņus un ieceres, - Andris smaidot teica, - Piektdien mēs varēsim jau ievākties, - viņš gandarīts paziņoja.
- Tad es noteikti sazināšos ar māsām, lai brauc ciemos un palīdz mums sapakoties, - ierosināju, - Esmu pārāk nepacietīga.
- Un es palūgšu brāļa palīdzību mantu pārvešanā, - Andris piebilda.
Ejot ārā no dzīvokļa vēlreiz pagriezos, lai novērtētu kopskatu. Man tiešām te patika. Andris bija mani jau apskāvis un abi lēnām devāmies uz mašīnu, lai atlikušo dienu varētu apcerēt mūsu jaunās istabas.
Runčuks bija priecīgs ieraugot mūs tik agri mājās.
- Es ķeršos pie gatavošanas, bet tu uzzvani māsās, - Andris ierosināja, kad bijām jau noģērbušies, - Zinu, ka vēlies padalīties ar jaunumiem.
- Paldies, - iedodot mīļu buču, devos meklēt savu telefonu.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Elizabete-103dala/639675
