Labdien, ceru, ka gaidījāt šo daļu, ceru uz vairāk plusiem kā iepriekšējo reizi. Wacapā ir izveidota grupa, kur var sarakstīties ar spoku raksnieču zvaigznēm -Kimberliiiiii, Wild Rose, un arī worldlover. Tie kas vēlas pievienoties, rakstat vēstulē mums savus numurus sūtot man, Wild Lord, Wild Rose, vai worldlover.
*************************************************************************************************************************
Jutos kā meksikāņu seriālā, bet pavisam skarbā un īstenā situācijā.
-Luī, tu atkal melo! tas nav iespējams! -Paķēru Maiku dusmīgi aiz rokas un abus balodīšus vilku ārā skaidroties, lai mamma atkal nedzird to ko nevajadzētu dzirdēt.
-Luī, es tevi mīlēju, tikpat cik stipri tavu māsu -Simonu! -Tātad tā bija tā meitene ar ko runāja Maiks autobusā, dienā, kad iepazināmies. Viņš iemīlējās Simonā, tad manī, tagad viņas māsā Luī, bet tagd atkal manī. Ja kādam tik ļoti traucē mūsu attiecības ar Maiku, tad es tās varu pārtraukt. Tagad.
-Tā, Maik! Tiec galā ar Luī, es netaisos skatīties, kā tu gremdē mūsu attiecības! -Īpašu uzsvaru uzliku uz ''Tu''.
Viņi tā arī tālāk skaidrojās divatā, bet tagad... Jāskaidrojas vēl vairāk ar mammu un Gundegu, man neveicas, uz mani iedarbojas karma, kā domino, viss iet uz riņķi un atkārtojas.
-Missij, ātri uz savu istabu! -Mamma ļoti skaļi uz manis uzkliedz, labāk šādos brīžos viņu klausīt, skatījos pa logu un sapratu, ka Luī sāp Maika nodarītais viņai.
Bez mammas izskrēju ārā un sāku kliegt uz Maiku. Šķiršanās man bija jāpanāk.
-Maik, vienreiz izvēlies ar kuru liksies gultā tukstošiem reižu! Izvēlies taču vienreiz! Simona, es, Luī, vai sazin' kādas tev vēl ir bijušas! -Manas domas izpletās arā un nelika mani mierā, es jutos tik labi, ka izteicu savas domas par īsto Maiku.
-Protams, ka Tevi, Missij! -Viņš izturējās tik vēsi, ka nekas nebūtu noticis, kamēr es kliedzu ar reiboni galvā, viņš izturas kā nevainīgs jēriņš.
Luī aizskrēja prom kā lode, viņai ļoti sāpēja, kā griezts ar nazi divdesmit reizes. Maiks ir nelietis un viens liels neģēlis, jutos kā vienā lielā sāgā, kas ir balstīta uz reālo dzīvi.
-Maik, nenāc, es tevi negribu redzēt, tu vēl satikies ar Simonu, kad bijām jau pāris, tu mani sāpināji, un starp citu tā bija tikai balle, mums ar Džonatanu nekas nebija, bet tu to uztvēri ļoti nopietni. -Es viņu atgrūdu un tā arī viņš palika stāvot ar seju pret durvīm.
Biju iegājusi savā istabā un sāku raudāt spilvenā, ārpusē dzirdēju kā lamājas un bļaustās Maiks. Viņš domāja, ka piedošu un tik viegli tiks cauri sveikā, bet es nepiedevu un viņam ir laiks padomāt par tām ar kurām viņš satikās.
♣♣♣♣♣♣♣♣♣♣♣♣♣♣
Vairs neesmu tikusies un runājusi ar Maiku vairākas dienas. Jāizbauda klusums, bet nu mani mamma izdzina no pieraudātās istabas ar asarām, kas aizskāra manu dvēseli. Mamma mani aizsūtīja uz tirgu, pēc tomātiem un gurķiem, viņa vēlas uztaisīt salātus, man. Bet ieraudzīju ko negaidītu, Maiks ar tā dēvēto Simonu, mierīgi pastaigājas pa pilsētas centru, es ignorēju viņus, Maiks vairs nav mans puisis. Nebūs. Taču viņš mani ieraudzīju un raitā solī veda Simonu uz pavisam citu pusi, it kā es būtu velns, bet es gribu tikai, lai kāds mani mīl, nevis nodod.
