Tik dīvaini ir just Tavu skatienu ik rītu,
tik dīvaini ir būt Tev blakus visu dienu,
tik dīvaini ir viss, kas ir ar mums...
Dīvaini, ka katru rītu es iemīlos Tevī,
dīvaini, ka katru brīdi es domāju par to,
kā pieskarties Tev,
kā sajust Tavu siltumu, kad esi man tepat blakus,
dīvaini ir mīlēt Tevi tik ļoti,
ka sirds domā prāta vietā...
Un tas ir labi, jo vairāk dīvainību, jo laimīgāki mēs esam...
Laimīgi savā pasaulē, kura pieder mums
un to sapratīs tikai tādi,
kuriem arī ir bijuši šāda pasaule –
paradīzes apmēra un lieluma pasaule, kurā patverties no visa...
cik dīvaina ir sajūta ar katru reizi Tevī iemīlēties,
saprotot, ka Tu esi viss, kas man ir šajā dzīvē...
Mūsu Paradīzē, kur visas upes palo un palo...
