Divas nedēļas vēlāk.
Pēc Meta ballītes es un Lūkass oficiāli kļuvām par pāri. Pamazām iesāku šeit iedzīvoties Sietlā. Pagaidām draudzējos gan ar Miu, gan ar Meganu, taču sapratu, ka tas pārāk ilgi nevar turpināties, jo viņas viena otru necieta. Ar Kristiānu kļuvām par ļoti labiem draugiem.
Taču kaut kas bija mainījies. Mainījās Lūkass. Viņš vairs nebija tāds kāds bija sākumā – mīļš, bet gan kļuva vēsāks pret mani. Taču arī mainījās mana attieksme pret viņu, arī es kļuvu pret viņu vēsāka.
Pēc iespējas vairāk savu laiku pavadīju ar Kristiānu un man viņš sāka patikt nevis kā draugs, bet gan kā puisis. Es viņam to nevaru atklāt, jo man ir bail. Cik gan nav dzirdēts, ka viens no draugiem iemīlās otrā, taču otrs nejūt to pašu? Tāpēc nolēmu, ka labāk paklusēšu. Es sapratu, ka es ar Lūkasu drīz šķirsimies, jo pamazām mēs sākām viens otru mocīt, taču neapjautu, ka tas notiks tieši šodien.
***
Piecēlos no miega, jo acīs sāka spīdēt saule. Šodien ir sestdiena. Cik ļoti es gaidīju brīvdienas, lai varētu izgulēties, bet še tev… Pati pieceļos ap pulksten desmitiem. Ieeju dušā, ātri nomazgājos un saģērbjos, dodos brokastot, taču mani iztraucē uzstājīgais telefona zvans. Rokās paņemot telefonu un ieraugot zvanītāja numuru viss manī apgriežas otrādi. Ko viņam no manis vajag? Nepietiek ar to, ko jau viņš izdarīja? Ievelku elpu un paceļu telefonu.
-Sofij,paklausies, lūdzu! Zinu, ka nevēlies ar mani runāt, taču tev tas ir jāzin.- atskanēja Niklāva balss.
-KO tev vajag?- dusmās pajautāju.
- Mums vajag satikties. Steidzami.-atbildēja Niklāvs un šķita pilnīgi mierīgs.
- Kāpēc? Es netaisos ar tevi tikties. Liec mani mierā!- atcirtu un grasījos pabeigt telefona sarunu, taču mani apstādināja Niklāva vārdi.
-Paskaties jūsu skolas baumu lapelē, tur par tevi raksta.- paziņoja Niklāvs, kurš likās uztraucies.- Es jau esmu Sietlā. Nosauc savu adresi.- atskanēja Niklāva balss.
- Es tev to nosūtīšu īziņā.- pateicu un pabeidzu telefona sarunu. Ātri aizrakstīju viņam savu adresi un devos pie datora, lai aplūkotu ko par mani raksta. Atverot mājas lapu, likās, ka šokā esmu paralizēta. Tur bija rakstītas visas tās baumas ,kuras par mani izplatīja Niklāvs un vēl daudzas citas. Rakstīts par to ,ka es guļu ar vairākiem reizē, ar to ,ka droši vien esmu jau pārgulējusi jau ar Kristiānu un ,ka es mīlu seksu barā un citas pretīgas lietas ,kuras nemaz negrasījos lasīt. Saķēru galvu. Ak Dievs! Mans ļaunākais murgs ir sācies. Nu kāpēc es? Kāpēc? Jutu ,ka man pār seju līst asaras. Biju izmisumā. Kuram es tik ļoti kaitēju? Ko es izdarīju ,ka esmu nopelnījusi šādu sodu. Kāpēc? Šis jautājums manā galvā izskanēja vairākas reizes, taču es tā arī nesaņēmu uz to atbildi. Mani realitātē atgrieza telefons, kurš uzstājīgi zvanīja. Paskatoties displejā uz zvanītāju ,es jau nojautu par ko būs šī telefona saruna un zināju ,ka tā mani sagraus mani vēl vairāk.
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Begle-9/690545
