Turpinājums
37. avēnijas un 401. ielas krustojumā stāvēja trīs amerikāņu formās tērpušies vīri. Blakus viņiem stāvēja „Villiss” ar šoferi. Vīri raustīja plecus un rādīja stulbas sejas. Beidzot Džeimss ierunājās
- Ko tas varētu nozīmēt? Harijam nebija laika klausīties, tas pētīja kādu tumšu stāvu, kas skrēja pie viņiem
- Vai tas nav īstais? - Pārējie skatījās uz to pusi
- Izskatās! Ir!
Vīri sarosījās. Šoferis kautko muldēja. Amerikāņi uzvilka mašīnai jumtu. Rodžers izbrīnījies iekāpa mašīnā. Logi bija aizrestoti, apsardze visstingrākā. Viņš jau sagatavojās uz to ļaunāko. Mašīna ar pilnu ātrumu traucās pa 37. avēnju, tad nogriezās pa 92. avēniju un traucās pa Bostonas-Vašingtonas-Ņujorkas šoseju uz austrumiem.
Mašīna nobrauca uz mazāku ceļu un apstājās pie barjēras. Sekoja dokumentu pārbaude. Barjēra pacēlās un mašīna iebrauca. Rodžers no satricinājuma atmodās. Kareivji ņēma Džodžu pikpaunā, aiznesa uz štābu un nolika uz dīvāna.
Ienāca majors Džonsons un ar skābu seju paskatījās uz Rodžeru. Adjutants pakalpīgi pasniedza Džonsonam paplāti ar aspirīnu. Joks neizdevās, tabletes ielidoja papīrgrozā.
Kareivji pasniedza Rodžeram viskiju un vācu formu. Tas nesteigdamies, nekautrēdamies sāka rādīt ne visai glītas vietas - sāka pārģērbties. Tad saņēma pistoli, dokumentus,karti, vācu automātu, patronas, naudu, mugursomu, izpletni, dunci, rāciju, kasku, zābakus, jostu, zābaksmēra kārbu, rezerves pogas, proviantu, viskiju u.t.t. Apbruņots līdz zobiem tas iekāpa „Duglasā” un devās ceļā.
Abels Keits - spiegs, kuram amerikāņu uzdevumā bija jādodas uz Vāciju, jau sešas stundas plītēja ar matrožiem ostas krogā. Viņš bija apspēlējis visus līdz pēdējam apģērba gabalam un sēdeja uz matrožu veļas. Daudziem nebija apakšbikšu un tie, aizsedzot ar roku dažas vietas, turpināja spēlēt. Viņš bija tā iekaisis, ka aizmirsa uzdevumu.
