Atminoties.3

Sveiki!
Kādu laiciņu biju nozudis vai drīzāk, pazaudējies. Ar ko lai sāk? Cenšoties sakārtot šo ikdienas daļu/dzīvi pa plauktiņiem, nolēmu piedot mazliet pozitīvisma šiem dzejoļiem. Varbūt tas īsti nav priekš manis, bet kāpēc gan neeksperimentēt?
Atminos vienu dikti jauku brīvdienu nogali pagājušajā vasarā, kuru centos aprakstīt un no tās izveidot ko lasītājiem tīkamu.


Upju grīvā,
Cauri.
Starp lauztiem stumbriem,
Pāri liektiem zariem.
Līdz apkārt tūkstošiem metru,
Visām pusēm,
Ziedošu pieneņu pļavas,
Sajūtās neaprakstāmās.
Vien taureņi koši,
Cits pēc cita mīlīgi kopā,
Lidinās pāri mums.
Maigi satverot rokas,
Putnu dziesmās klausoties,
Dodas.

Brīdi vien šķiet,
Vai vēl skaistāk varētu būt,
Redzot, cik mierīgi saule pamalē riet,
Burvīga sajūta.
Ar vārdiem neaprakstāma,
Vien šķiet-
Kur redzēta,
Pazīstama!

Mēness,
Spoži atspulgā spīd.
Kā jāņu tārpiņi lēnām,
Mūsu acīm garām slīd.
Aizritējusi diena un nakts,
Ar vārdiem neaprakstāma,
Vien šķiet,
Līdz galam neizdzīvota.



P.S runājot par bildi, ko vienmēr pievienoju. Varbūt jācenšas likt rindām atbilstošas bildes, bet vienmēr sanāk tā ,- kura pirmā acīs, to lieku,- tā nu tas notiek.