No rīta Sofija dzīvoja kā parasti. Nekur netaisījās iet, kārotja māju, televīzorā bija ieslēgts mūzikas kanāls. Līdz durvīs kāds nepiezvanīja. Sofija atvēra durvis, tur bija Laura ar vīna pudeli. Laura ir ekstravaganta meitene, viņai ir 21 gads, viņa ar Sofiju ir vienaudze. Viņa ir slaida auguma, 1.70, gaiši brūnas acis un gari brūni mati līdz viduklim. Viņa bija tendence brīžiem iepīties intrigās un drāmās.
- Neuztraucies, man nav paģiras. Bet iemesls ir. - ieejot dzīvoklī priecīgi teica Laura.
Sofija aizslēdza durvis un uzreiz devās uz virtuvi un turpināja tīrīt plīti un pārējo virtuves virsmu. Laura ienāca virtuvē, paņēma no plaukta divas vīna glāzes un korķu atveramo, apsēdās pie galda. Klusējot viņa skatījās uz draudzeni, gaidot kad tā pievērsīs viņai uzmanību.
- Nu, un kāds tad ir iemesls? - pēc brīža Sofija pagriezās pret Lauru. Viņa noņēma gumijas cimdus, iemeta izlietnē lupatu un piesēda pie galda.
- Kā tev vakar patika tas puisis ? - verot vaļā vīnu Laura jautāja draudzenei.
- Laur ...kāda tam šobrīd ir nozīme ? - viņa ātri piecēlās no galda un mēģināja atrast sev nodarbi.
- Nu, beidz tak! Tev viņš iepatikās, tu viņam, tici man, arī iepatikies, tas ir liktenis. tev ir jāmēģina. Ja nekas nopietns nesanāks vismaz labu draugu sev iegūsi. Tu vakar ar viņu tā runāji, kā es nezinu... tu ar mani laikam tā nekad neesi runājusi. Neesmu tādu tevi ilgi redzējusi. - lejot vīnu glāzēs Laura mūlsināja Sofiju.
Sofija apdomāja draudzenes teikto, izdzēra viņai ielieto vīnu un aizskrēja uz viesistabu. Tur viņa izslēdz televīzoru, pa to laiku Laura ielēja viņas glāzē vēl vīna. Sofija nesteidzās atgriesties pie draudzenes. Ar televīzora pulti viņa staigāja pa istabu un domāja kā un ko pareizi pateikt draudzenei sakarā ar Maksimu. Sofijai viņš iepatikās, bet pati ideja par tālāko viņai šķita naiva.
- Un ko tas nozīmē? Es tevi jau piecas minūtes gaidu! - Laura iegāja viesistabā un apsēdās uz krēsla.
- Laur ...tu saproti , cik stulbi tas ir ? Mēs iepazināmies klubā, es viņam uzklupu virsū, tu ... vispār aplēji viņu ar kokteili. Tu piedzēries ar viņa draugu ...aj! Droši vien viņš ar mani runāja, tikai tādēļ, ka tā situācija izvērsās. Tā vispār ir stulba doma, aizmirsti par to tak... pie tam man nav viņa numura. - nedaudz satraukta Sofija staigāja pa istabu.
- Nu, sāksim ar to, ka es neaplēju viņu ...es izlēju tieši viņam blakus, jo tas Markus, vai Mareks ...kā tur viņu sauca, pēc tā, ka tu viņu atstāji vienu, kopā ar saku draudziņu Kārli man nelika mieru un tā īsāk sakot iznāca. Maks to ļoti labi redzēja, tādēļ par to vari neuztraukties. Par numuru arī ...kad es ar to Gati iepazinos, uz beigām es paspēju paprasīt viņam numuru. Kā jutu, ka vajadzēs! - Laura centās pārliecināt Sofiju, ka mēģināt ir vērts. Pa to laiku viņa lēnām dzēra vīnu.
Sofija viņai neko neatbildēja, jo ar Lauru strīdēties kad viņa ir ko iecerējusi ir bezjēdzīgi. Pēc brīža viņa ātrā tempā gāja uz virtuvi un tik pat ātri atgriezās ar vīna glāzi rokās. Apsēdās uz dīvāna un klusējot dzēra vīnu. Laura pie viņas piesēda, kādu brīdi viņas sēdēja klusējot.
- Labi ...ja tev sanāks kaut kā panākt, ka mēs satiksimies. Bet tikai, lai tas neizskatās kā apsēstība. - Smejoties Sofija piekrita Lauras idejai.
