Rudens lapa pret rudens lapu,
Neapjausts spēks pret bezgalību.
Nav zināms, kad riņķot tās stās,
Kad norims zaudējuma sāpes.
Ko nu vairs domāt un sapņot
Par zudušām pureņu dienām.
Juku jukām bijušais maisīts.
Kā izlauzties, kā ārā tikt
Un vai vispār vajag tur tikt.
Silta plauksta pret siltu plaukstu,
Asfalts sasilst no gājēja soļiem.
Rāma glezna, ko iespundēt rāmī
Un sirdsmieram pielikt pie sienas.
Pieslīpēta mērenība iežņaugta saujā.
Nekādu gaviļu un pārgalvības.
Mēs mēmi stāvam, sauli zaudējuši.
Viens otru esam tikko apjautuši,
Nepazaudēt tās krāsas neiespējam.
