Es paceļu roku un balsoju PAR
Par miglainiem rītiem, kad miglu var paņemt plaukstās
Un sabāzt kabatās - nebaltās dienās noderēs cukura vietā.
Pa vientuļu taku miglā aiziet un tad atkal atgriezties vietā,
Kur cerīgā daudzpunkte tika likta strikta punkta vietā.
Par lakstīgalu treļļiem un spalgiem kovārņu ķērcieniem.
Nenokavē mirkli, kad uz Tavas pasaules vidus meridiāna
Satiekas visas krāsas un rodas brīnums – varavīksne.
Izvēles nav – Tavs asais smaids pārvēršas labsirdīgā.
Par nepateiktiem vārdiem, kas netraucēti norima naktī.
Debesis bez mākoņiem un zvaigznēm gatavojas rītam.
No rīta, stāvot uz sliekšņa, pēkšņi negaidot atskārsti,
Ka sliekšņa nemaz nav un arī durvju roktura vairs nav.
***
Vienā laikā zied ievas un kastaņas.
Balts reibums ar majestātiskumu
Sagroza realitāti, kas neatgriežas.
Vienā laikā zied tulpes un pienenes.
Krāsu daudzveidība kopā ar dzelteno
Smejas par asfaltu putekļaino
Un naktīs redz smaržīgus sapņus.
Pārdrošība ne vienmēr ir grēks -
Pavasaris klusi iečukst man ausī.
Es izdzīvošu vai arī nebūšu -
Katrs mēs esam vien acumirklis.
