Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
121

No baltas lapas aizsākas viss.
- No kurienes Tu nākdams, vārds, kas nejauši uzrakstīts tapa?
- No tumsas, kur gaismas asns citiem patvērumu atrast cer.
- Kas ir tas, kāpēc jautājums ne vienmēr pareizo atbildi gaida?
- Ak, cilvēk! Tikai tad, kad spēle jau beigusies un noklusis viss,
Tiek skaidrs, vai likteņkauliņš katram plusus vai mīnusus devis.
- Kurp dosies pēc tam, pēc klusēšanas, kurā Tevis nevajag?
- Es nezinu, kas ir bezgalība, vien sargāju to, kas nosargāt vērts
Un vajadzigs esmu tikai šai mirklī. Kā uzcelta smilšu pils,
Ko pēc trim dienām saplosīs vējš un visi tās esību aizmirsīs.
- Kas esi, logs ar gaismu vai durvis, kuras caurvējš aizcērt,
Mirklis vai mūžība, neizprotamas brīvības aizmesta lauska?
- Tu vari saukt mani par ko vien vēlies- nav svarīgi, kas esmu.
Es esmu tāds kā citi un atšķiros no citiem. Atpazīstams topu tad,
Kad kopā ejam. Tikai atskatīties vairs nevajag nekad.

Es varu kliegt un varu arī... Autors: GargantijA ***   ***   ***
1.

***

Es varu kliegt un varu arī klusēt-
Tā mana izvēle. Vai kāds klausās!
Tāds ir šis laiks, nevienam neļauj
Aizbēgt no visa un no visiem.  

***

Uzmanies, Tava tagadne saka, kas jādara
Lai citādāka tā taptu. Vai esi tam gatavs?
Jau minūtes desmit cenšos atrast iemeslu,
Kāpēc noteikumi škiet tik liekulīgi un lieki.
Ja brīdi padomāju par dzīves izšķērdību,
Tad neesmu nekas un tur,kur reiz bija
Mierinājums, varbūt vairs nav nekas.

 

0
121

komentāri [5]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Hatšepsute avatars
Medaļa SviestmaizeMedaļa Burvju klana biedrsMedaļa Pingvīns
  Hatšepsute 18.03.17 20:12
 
5
0

Skaisti

Anonīms
Manpatīkbītli 18.03.17 23:14
 
5
0

Paldies!   

rasiks avatars
Medaļa Redaktors iesakaMedaļa MaskaMedaļa Dienas joks
  rasiks 18.03.17 23:50
 
5
0

Paldies,Tev!

Kā lielākais brīnums pats esi sev,

un  nebeidz pētīt, kas pieder vien tev,

kas varēja būt un kāpēc tā nava,

tas  izslīd caur pirkstiem kā kāršu kava.

Par visu, kas noticis kādreiz ar tevi,

tu  domā un  velti nomoki sevi,

vēl  velti gribi netveramo tvert.

Tad tuvosies tālums un lielais klusums

Un tumšā tumsība sāks lūkoties tevī

Vēl  kāds mēģinājums  satvert nesatveramo,

bet tu jau

- sīks puteklis  bezgalībā

un neizmērami  mazs mirklis mūžībā...

 

 

exkluzīvais avatars
Medaļa FledermausisMedaļa UberautorsMedaļa Fledermausis
  exkluzīvais 18.03.17 19:19
 
3
0

Super.    

   

GargantijA avatars
Medaļa FledermausisMedaļa Holly ShitMedaļa Fledermausis
  GargantijA 20.03.17 20:37
 
2
0

atbildot uz rasiks komentāru " Paldies,Tev! Kā lielākais brīnums pats... "

Jā, esmu puteklītis sīks...

Sīks smilšu graudiņš starp tādiem pašiem.

It kā jau viss labi, neviens nebrīnās

Kāpēc nespēju aiziet projām. Vien tad,

Kad tieku kurpē, esmu neciešami pamanāms.

Jauku vakaru!