local-stats-pixel fb-conv-api

Tas ir mans dzīvesstāsts...0

Sveiks, lasītāj.

Man ir liels prieks, ka esi šeit un lasi manu dzīvesstāstu...

Es esmu gana izbrīnīts, ka spēšu atklāt to, jo tas ir peidzīvojumu pilns. Bet nu es esmu gatavs, un stāstu to tev.

Iesākšu ar to, ka esmu neparasts puisis.

Citi uzskata, ka esmu traks, citi uzskata, ka manai dzīvei šeit nav jēgas, bet tā nav.

Esmu tāds pats kā tu, bet tomēr atšķirīgs. Lai arī es esmu džeks, tomēr mēdzu arī uzlikt skatu uz džekiem. Nesaki, ka esmu gejs, man tas nepatīk, es neizvēlējos kļūt par tādu un netaisos ar to sadzīvot, kā liela daļa homoseksuāļu saka.

Bet no paša sākuma...

Man bija 14, kad sāku saprast, ka kļūstu par kaut ko lielu. Nodarbojos ar dejām profesionāli, uzstājos diezgan lielos pasākumos. Dejoju laikmetīgo deju un dejotāju starpā bija arī "dīvainie" puiši. Vismaz es viņus par tādiem uzskatīju.

Gāja laiks, es beidzu pamatskolu un nu bija laiks izklaidēties pēc skolas beigšanas.

Devāmies uz klasesbiedra māju, kur mums jau viss bija sagatavots viss - alkohols, tabaka un visi citi draņķi. Es nedzeru un nesmēķēju, tāpēc man tas likās kā kaut kas pretīgs. Bet citiem nē...

Laiks nekur nesteidzās, bet alkohola pudeles tukšojās diezgan ātri. Arī tabaka no galda pavisam ātri pazuda. Es biju sašutumā, jo nu visi mani klasesbiedri bija pārvērtušies par jautriem, laika izjūtu zaudējušiem jauniešiem, kas vēma, vārtījās krūmos un smējās, metot ar akmeņiem citu logos. Bet bija viens (es vispār biju izbrīnīts, ka kāds bija), kas nedzēra un nesmēķēja kopā ar mani. Protams, tas bija klases atstumtākais džeks, kurš nebija nedz neglīts, nedz stulbs.

Viss vakars pagāja sarunās ar viņu... Gāja minūtes, gāja stundas un jau tuvojās rītausma. Sapratu, ka vēlos iet gulēt. Bet viņš nāca ar mani. Neko nesaprazdams, nodomāju, ka viņš guļ blakus istabiņā, jo man bija vienguļamā istaba ar mazu gultu. Bet nē, viņš ienāca ar mani istabā. Jautājot, kāpēc viņš tā dara, viņš atbildēja, ka viņš vienkārši vēl vēlās ar mani parunāt, jo es viņam šķitu diezgan interesants. Un te es sāku dommāt, ka kaut kas nav kārtībā...

Jau nedaudz piesardzīgāk es ar viņu runāju, līdz sapratu, ka esmu jau apgūlies un viņš guļ man blakus.

Es pielecu kājās. Sāku bļaut ar jautājumu - vai tu esi gejs? Viņš teica, ka esot. Saprotot to, ka mana attieksme krasi mainījās, viņš gāja prom, bet pirms aiziet, viņš pateica, ka es nevaru noliegt to, ko neesmu mēģinājis. Un tad klikšķis, viņš mani noskūpsta. Bet es nepretojos, pat necentos. Kas notika tālāk, nestāstīšu, jo tas bija šausmīgi...

Saprotot to, kas bija noticis, es aizgāju no ballītes prom. Aizgāju un neatsveicinājos. Kopš tā brīža neesmu redzējis ne viņu, ne klasesbiedrus...

Lai arī viņš uzskata, ka neko nav izdarījis, šis džeks lika man ieslīkt depresijā.. Depresijā tāpēc, ka sapratu, ka esmu ķluvis par vienu no viņiem, lai arī nemaz netaisījos to darīt..

P.S. Mans dzīvesstāsts ir daudz garāks, ja būsi ieinteresēts, atklāšu to arī Tev.

Ar cieņu un nožēlu par padarīto,

Ādams

Otro daļu lasi šeit: http://spoki.tvnet.lv/liktenis/Tas-ir-mans-dzivesstasts-II-dala/761120

77 2 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000