Sveiki. Šo tekstu/rakstu uzgāju @ draugiem.evlē. Raksts likās ļoti, ļoti skumjš.
Tad nu te viņš ir.
16 gadīgs zēns jautā savam tētim:
- Tēt, ko tu man dāvināsi uz manu 18 dzimšanas dienu?
- Dēliņ , līdz tam vēl ir jānodzīvo .
Pēc gda zēns vēlreiz jautā to pašu jautājumu savam tētim:
- Nu, tad ko tu man dāvināsi uz manas 18 dzimšanas dienas?
- Vēl vesels gads.
Tieši pirms zēna 18 dzimšanas dienas, viņam palika slikti, un viņu aizveda uz slimnīcu. Tur tēvam pateica, ka viņa dēlam ir ļoti lielas problēmas ar sirdi, ja neuzstaisīs operāciju un nepārstādīs sirdi, viņš nomirs šonakt. Tēvs nezināja kā to pateikt savam dēlam, tāpēc viņš vienkārši iegāja palātā un klusumā apsēdās pie dēla gultas. Zēns ar smaidu uz sejas jautāja:
- Nu, vai tu jau izdomāji ko man dāvināsi? Man rīt ir dzimšanas diena.
Ar asarām acīs tēvs atbildēja:
- Jā, es atceros, un jau izdomāju, ko dāvināšu tev.
Zēns saprata, ka kaut kas ir noticis, tāpēc viņš jautāja:
- Tēt, vai ārsts teica ka es mirstu?
Tēva sirds bij salauzta, viņš nevarēja pateikt viņam taisnību, tāpēc sameloja:
- Nē, viss būs labi, es raudu no laimes, jo tev viss ir kārtībā, tev vienkārši vajag drusku atpūsties.
Tēvs pasmaidīja ar asarām acīs, un izgāja no palātas. Nākamajā rītā, zēns atvēra acis. Viņš vēl joprojām gulēja savā palātā, bet jutās daudz reiz labāk. Viņam pie rokas stāvēja aploksne. Zēns viņu lēnām atvēra un sāka lasīt: "Sveiks dēliņ, ja tu lasi šo vēstuli, tas nozīmē ka operācija bija veiksmīga. Atceries, tu man jautāji, ko es tev uzdāvināšu uz dzimšanas dienas? Nu tad lūk, es tev uzdāvināju sirdi. Neskumsti un nevaino sevi, tā bija mana izvēle. Es, protams, neredzēšu kā tu apprecēsies, kā piedzims un izaugs mani mazbērni, neredzēšu tavu mammu, bet tomēr es būšu laimīgs, jo tu to redzēsi manā vietā. Es tevi ļoti mīlu, tavs tētis."
