BRĪDINU! BŪS DAUDZ KO LASĪT!
Pirmais, ko es gribu teikt ir tas, ka viņa bildes nebus, es ielikšu ļoti līdzīgu suņa bildi. Kāpēc? Kauns atzīt, bet vasarā es savu samsung telefonu nejauši iemetu upītē, kad gāju peldēties un viņš vairs neslēdzas iekšā, tāpēc Turbo nevaru nofočēt. Tagad esmu spiesta lietot podziņu telefonu, līdz tikšu pie jauna samsung .
Tātad. Turbo ir jauktenis, viņa mugura ir melna un vēders ir gaiši brūns. Viņš ir liela auguma un ar spicām ausīm. Varbūt viņš pēc izskata ir parasts suns, bet ak Dievs, kā es viņu mīlu!
Viņam ir divi gadi un 7. februārī paliek trīs. No sākuma viņš dzīvoja pie mana tēta drauga, kur viņam bija trīs mazas māsiņas (bija vairāk, bet tās aizveda noslīcināt). Viņas izskatā bija pretstati Turbo. Viņa tēti sauca Marķīzs un mammu Keita, kas pieklīda klāt. Es par Turbo vecākiem zinu daudz, jo vasarā ar riteni gandrīz katru dienu braucu pie tēta drauga, kuram ir četri suņi un vismaz ducis kaķu.
Pag, kur es paliku? Ak jā, Turbo iepriekšējās mājas. Kad Turbo bija vēl maziņš kucēntiņš viņš man visur sekoja, kad braucu pie tēta drauga, pat viņa mazās māsiņas man nesekoja tik daudz. Kad viņam palika septiņi mēneši, tēta draugs atveda viņu pie mums. Vēl atceros kā viss notika.
Es sēdēju virtuvē un mizoju burkānus, kad ienāca tēta draugs un sāka pļāpāt ar manu mammu. It kā jau nekas īpašs un es nepievērsu viņam uzmanību, līdz viņš paskatījās tālāk koridorā un uzsvilpa. Un, ak Dievs! Tur jau nāca mazais Turbo! Atceros kā viņam trīcēja mazās kājiņas un viņš apkārt ostījās. Kad ieraudzīja mani, viņš man uzreiz pierikšoja klāt. Man likas, ka mammu vajadzēs vest uz slimnīcu, jo viņa bija pamatīgi sokēta.
Galvenais, tētis vēl tad piekodināja, ka man būs jāsavāc viss aiz Turbo un viņš pēc 10 minūtēm piekakāja viesistabu. Brr! Otrā dienā, kad vecāki nopirka kakla siksniņu un pavadu es Turbo izvedu pastaigāties, bet viņš trīcēdams knapi aizšļūca līdz nākamās mājas piebraucamajam ceļam. Ar katru dienu kļuva vieglāk un viņš kļuva drosāks.
Labi, tagad parunāsim par to, kas notiek tagad.
Man ir bail vest Turbo pastaigāties. Kāpēc? Viņš raujas prom tā, ka es krītu gar zemi. sešos gadījumos no desmit, viņš vai nu iezrauj pavadu man no rokām vai ievelk mani grāvī. Un, nedod Dievs, ja viņš ierauga kaķi.
Mums ir privātmāja, kur mēs Turbo izlaižam skraidīt apkārt mājai, bet pēdējā laikā to vairs nedarām. Mēs atklājam, ka žogs vinā pusē ir saliecies nedaudz un Turbo tam pārlec pāri kā tāds ķengurs. Būs laikam tas žogs jāsalabo beidzot. Bet visādi citādi viņš ir īsts mīlulīts. Ā, pag! Ak, kā traucē, ka viņa spalvas ir visur un VIENMĒR. Tās ir gan ēdienā, drēbēs, pat otrajā stāvā, kur viņš netiek. Kā tas ir iespējams?!
Visā visumā viņš tiešām ir mīļš, lai gan jāteic, ka īsts palaidnieks. Tas, ko es te pastāstīju ir mazākais ko viņš ir izdarījis. Ja gribēsiet lai uzrakstu vēl kādu rakstiņu par Turbo un viņa nedarbiem, tad rakstiet komentāros.
Paldies, ka lasījāt un ceru, ka jums patika. 
