Sveiki spoki un spocenes.Es pat īsti nezinu kas mani pamudināja veidot šo rakstu.Iespējams ka dusmas un nožēla par to,ka tik vēlu sapratu patiesās dzīves un laimes principus.Sākšu laikam ar to ka mani vakar atlaida! Iemesls? Nepakļaujos brigadiera iegribām,bezsakarīgajām pavēlēm un untumiem.Vienkārši pasūtīju dirst un pateicu ka viņš ir riktīgs dalbajobs.Kā jau zināms,viņš neko tādu nebija gaidījis no padotā,jo ir pārliecināts,ka visi klusēs,ierausies sevī un pacietīs viņa uzbraucienus lai tikai saglabātu darbu. Vēl pirms pusgada,es būtu klusējis,bet nu vairs nē.
Es sapratu dažas vienkāršas lietas. Dzīve patiesībā ir ļoti vienkārša,mēs paši to esam padarījuši sarežģītu. Šī ir tava dzīve,dari to kas tev patīk,un dari to atkal un atkal.Ja tev kautkas nepatīk,maini to.Ja tev nepatīk tavs darbs-vienkārši aizej! Ja tev nav laika darīt lietas,kas tev patīk-atbrīvo laiku!Nepadodies,ja lietas nenāk viegli!
tā nu kravāju mantas,esmu jau aizsūtījis pāris CV...
jāsāk rīkoties tagad,jo rīt jau būs par vēlu,cilvēka dabā ir atlikt nepatīkamas lietas uz rītdienu.Nedrīkst! Rīt atkal atliksi,parīt atkal,kamēr nemanot būsi 45 gadus vecs,neko nesasniedzis cilvēks! Paldies ka izlasījāt,visu negatīvo lūdzu komentāros!
dzīve sāk izskatīties gaišāka!