Straujie notikumi valstī diktēja savus noteikumus. Nevarēja būt ne runas, ka mēs tagad varētu pārtraukt savu darbību tautfrontiešos. Sapratām, ka mūsu aktivitāte visvairāk vajadzīga uzņēmuma iekšienē, jo reāli mēs, latvieši te bijām mazākumā (36%). Svarīgi bija, lai sakaru sistēmas strādā nevainojami, lai visa informācija par notikumiem Latvijā nonāk ārzemēs.
Pēc TF nodibināšanas 1988.g.oktobrī jau 1989. g. 7. janvārī kā pretsvaru nodibināja Interfronti. Tās pirmsākumi faktiski veidojās paralēli TF. Jau minēju, ka TF dibināšanas kongresā piedalījās militārie grupējumi ar likumīgiem mandātiem, jo TF pieņēma visus bez ierobežojumiem. Bija paredzēts, ka ar viņu līdzdalību TF dibināšanas kongresā, tā darbību izdosies ievirzīt pavisam citā gultnē. Tas neizdevās, Aviācijas institūta tautfrontiešu grupa kongresu demonstratīvi pameta.
Atklātas Interfrontres atbalsta grupas Tālsakaru centrā nebija, bet tās ideoloģijas saknes bija sajūtamas. Mēs neslēpām, ka esam TF, bet interfrontieši no mums savas aktivitātes slēpa. Labi zinājam ka ir mūsu vidū vairāki aktīvi Interfrontes biedri. Mūsu darba attiecības bija korektas. Bija svarīgi, lai tās tādas saglabātos un nenonāktu līdz konfrontācijai.
Kļuva aktuāls latviešu valodas jautājums. Mūsu iestādē bija mazāksvarīga vienkārša sarunu valoda.
Mūsu darba valoda bija ļoti specifiska, atbilstoši mūsu sakarnieku speciālitātei. Līdz ar straujo tehnikas attīstību, arī mums, nedaudzajiem speciālistiem, kas augstāko izglītību bijām ieguvuši Latvijā ar latviešu apmācības valodu, lieli robi bija jaunajā terminoloģijā. Mums pašiem bija kļuvis vieglāk sarunāties darba jautājumos, lietojot specifiskos apzīmējumus krievu valodā. Pēdējos gados dokumentu veidlapas bija krievu valodā, bet aizpiildīt tās latviešu valodā ar likumu arī nebija aizliegts.
Ko mēs varējām prasīt no sveštautiešiem, paši savu valodu nepārzinādami. Te pavērās plašs darbalauks.
Drīz vien iestāde sāka organizēt latviešu valodas kursus, kur mācīja sarunu valodu un gramatikas pamatlikumus algoti skolotāji, bet mēs sākām kopā ar sveštautiešiem mācīties tehnisko valodu. Ņēmām veidlapas un sākām pirmos mēģinājumus uzrakstīt tehnisko darba tekstu paraugus latviešu valodā. Mācījāmies paši, rakstījām paraugfrāzes un teikumus un mācījām citus.
Sākumā šiem pasākumiem bija pat necerēti liela atsaucība.
Mums bija vēl trešā- vissvarīgākā obligātā darba valoda, tā nebija ne krievu, ne latviešu. Par to nākošajā reizē.
