Lietuvas latvieši (88)
Mans tēvs nodzīvoja līdz cienījamam - 86 gadu vecumam nekādu pensiju nesaņēmis, jo atgriezās no Sibīrijas jau pensionāra gados un algotu darbu pēc atgriešanās nostrādāja Jelgavā tikai gadu kādā jaunbūvējamā valsts kokzāģētavā, kur steidzami meklēja speciālistu, kas varētu novērst pielaistās montāžas kļūdas, lai zāgi virzās uz priekšu nevis atpakaļgaitā. Padomju laikos bija modē visas jaunbūves nodot darbā par godu kādiem valstssvētkiem vai kompartiju kongresiem un te bija šāds gadījums, kad zāģētavas atklāšanas termiņš bija apdraudēts. Paši nav tikuši galā un tagad neatceros, kas bija manu tēvu tur ieteicis situācijas glābšanai. Viņš ar savu lielo pieredzi bija ticis ar visu uzreiz skaidrībā un paguvuši zāģētavu atklāt termiņā. Paturēts arī darbā uz gadu. Faktiski regulārā darbā viņa vecumā jau bija ilgāk grūti strādāt.
Pensiju izmaksa naudā tajos gados lauceniekiem vēl nebija noregulēta. Algas vietā kolhozniekiem vienu vai vairākas reizes gadā izsniedza pienākošos daļu no kopsaimniecības peļņas graudā un naudā, ko mērīja tā saucamajās izstrādes dienās. Tā kā viņa darba stāžs bija tālajā Sibirijā, saņēma atbildi, ka kaut kādu samaksu graudā un naudā varētu saņemt dzīvojot tur. Arī mamma šī paša iemesla pēc padomju laikos palika bez pensijas. Negribu teikt, ka viņi tamdēļ būtu dzīvojuši trūkumā. Neviens laucinieks arī brīvvalsts laikā pensijas nesaņēma, jo strādāja tikai savos īpašumos. Mēs ar brāli pelnījām un ar naudiņu varējām padalīties.
Apmēram mēnesi pēc atbraukšanas no Vācija saņēmu no Anniņas ļoti skumju ziņu - suns aizgājis uz citiem medību laukiem.
Jau pieminēju, ka suns pēdējā laikā bija stipri pie manis pieķēries. Bija pieradis, ka esmu ar viņu visu laiku kopā. Pēc manas aizbraukšanas sācis dīvaini uzvesties. Kamēr pašas mājās - it kā normāli bijis. Kādā pēcpusdienā atbrauc no skolas un redz, ka suns nokārtojies pie ārdurvīm apavos. Agrāk nekad tas nav noticis. Tagad tas sācis atkārtoties regulāri, līdz vienreiz atradušas to mirušu pie tām pašām ārdurvīm. Pa tām mēs katru dienu devāmies savās pastaigās. Domāja, ka pārāk saskumis pēc manis un suņa sirds skumjās salūzusi.
