Panku ''bums'' man sākās pagājušā gada oktobrī un beidzās šī gada aprīlī. Pastāstīšu kā man ir gājis pa šo laiku un kādas jaunas vērtības manī radušās pa šo laiku.
Kā tas ir: pamest panka dzīvi.21
225
12
Šis laiks, kad biju panks, bija visburvīgākais laiks manā dzīvē no pagātnes. Es ilgu laiku meklēju alternatīvi domājošos cilvēkus, ne tieši alternatīvos, bet vienkāršus, kas neizceļās uz kopējā sabidrības fona ar savu izskatu. Tad es sapratu, ka lielāka iespēja būs atrast starp pankiem un metālistiem, kuri ievēro noteiktu stilu. Viss sākās ar vienu, nevainīgu pasākumu klubā DEPO. Es atceros brīdi, kad gāju pa tuneli un sirds man pukstēja arvien straujāk, jo pirmo reizi uz turieni gāju. Uzkāpjot pa pēdējo pakāpienu, man priekšā pavērās tik daudz alternatīvie - panki, metālisti, goti, kuri bļaustījās ar dvuļu rokās. Es nezināju ko tur daru, biju vienkārša meitene, ādas jakā ar augstpapēžu zābakiem. Bet es gaidīju savu draudzeni ar kuru sarunāju tikšanos. Es viņu sagaidīju, paspēju izsmēķēt pus paciņu no uztraukuma. Iekšā es nepazinu nevienu cilvēku, izņemot viņu, tādēļ visur sekoju viņai, jā, pat uz tualeti. Vakars gāja, reibums gāja arvien lielāks un es iepazinos ar daudz, daudz jauniem cilvēkiem, tai skaitā atradu, nu jau bijušo, puisi. Uz rīta pusi es jau neuztraucos vairāk par savu draudzeni, bet sēdēju kādā bariņā ar jauniem cilvēkiem, filozofēju pie alus kausa un gāju mošpitā. Tā tas viss sākās...
Well, ja man godīgi jāsaka, tad šie cilvēki ir pilnībā savādāki. Vērtību sistēma un dzīves modeļi atšķirās no tā kādi tie ir 21. gs. sabiedrībā. Filozofija parasti viņiem ir dziļa un reizēm pat manām smadzenēm neuztverama. Anarhijas filozofija viņiem nav tāda - ej dari ko un kā gribi. Bet viss ir strukturēti pastāstīts, par likumiem, cilvēkiem, utt.
Protams, es izmantoju iespēju un turpināju ilgu laiku satikties ar šiem jaunajiem cilvēkiem. Viņi man kļuva kā viena, vesela ģimene. Man pirmstam nekad nebija draugi, bet viss sākās ar to, ka izdomāju nebaidīties no cilvēkiem un doties uz to sasodīto pasākumu. Ar saviem jaunajiem draugiem es varēju runāties par visu, uzticēties, lūgt padomus, viņi vienmēr palīdzēja un vienmēr palīdzēju es. Tas bija sasodīti fascinējošs laiks. Es ielūkojos, tā teikt, mūsdienu underground pasaulē. Tā ir kā pavisam cita pasaule, absolūti cita. Kā pilnīgs pretstats mūsdienu sabiedrībai. Pilnīgs un absolūts pretstats. Vērtības ir pavisam citas.
Kas ar mani notika? Notika tas, ka pret kapitālismu nav jēgas protestēt. Gribi normālu dzīvi un ģimeni? Ej strādā. Katrs ir pats savas laimes kalējs, no sabiedrības nav iespējams izvairīties. Viņa ir un būs visur - absolūti visur, pat atverot spoki.lv lapu. Varbūt man primārās vērtības kļuva darbs, iegūt stabilitāti dzīvē un finansiālu neatkarību no vecākiem. Nauda. Bez naudas nekur tu netiksi. Nauda ir pirmā galvenā vērtība kapitālismā. Neteikšu, ka man tā nav vērtība, loģiski , ka ir.
No panka man ir palicis tikai iekšējais, joprojām klausos pankroku, joprojām esmu tā pati dumpiniece, kas aktīvi protestēja pret itin visu, tā pati dumpiniece, kurai ir viedoklis par dajebko. Tikai tagad šo dumpinieces raksturu izmantoju nedaudz savādāk - cīnos par savu vietu zem saules.
Kaut kur dziļi sirdī tāpat esmu un mūžam palikšu panks.
Tev patiks šie raksti
