Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
58

Jā, man paveicās, dzīvoju Barselonas centrā kādu četru minūšu gājienā no la Rambla. Forši, centrs tomēr, bet tā šķiet līdz kamēr kaut kas atgadās. Šā gada 17. augustā Barselonas cantrā busiņš ietriecās cilvēkos la Rambla ielā, kur nogalināja 13 cilvēkus un ievainoja 130. Tiem, kas nav bijuši Barselonā, pastāstīšu, ka la Rambla ir ideāls mērķis tāda veida teroraktam. Uz šīs ielas nekad nav miera. Varat iedomāties jau 2016. gadā Barselonu apmeklēja deviņi miljonu tūristu un ja viņi visi vai lielākā daļa pastaigājās pa la Rambla.

Todien man bija brīvdiena un... Autors: Sanna Četras minūtes no terorakta
1.

Todien man bija brīvdiena un tīrīju virtuvi. Tā kā dzīvoju ar vēl četriem cilvēkiem virtuve mēdz izskatīties pēc kaujas lauka. Nu neko, tīrīju virtuvi līdz viens no dzīvokļa biedriem Whatsapp grupā pajautāja vai visiem viss ir kārtībā. No sākuma domāju, ka jautājums adresēts dzīvokļa biedrenei, kas bija devusies uz Madridi. Pēc divām sekundēm dzirdam helikopterus. Tātad sūdi būs, kaut kas noticis. No sākuma nav skaidrs vai šaušana vai busiņš vai vispār maz terorakts. Visi vietējie mediji ir katalāņu valodā un neko nevar saprast.

Pēc dažām minūtēm lietas... Autors: Sanna Četras minūtes no terorakta
2.

Pēc dažām minūtēm lietas daudz maz noskaidrojas, bet neviens nav apstiprinājis vai tas ir terorakts. Rakstu visiem draugiem, ka ar mani viss labi. Latvijā vēl neviens nezina, kas ir noticis. Mans dzīvokļa biedrs, Daniels, žurnālists grib iet skatīties, kas noticis, jo vairāki laikraksti jau ar viņu ir sazinājušies. Daniels, saka, ka varot mani ievest tur, kur parasti cilvēki netiek, jo viņam ir preses karte. Jep, ļoti gudrs gājiens iet pastaigāties pa pilsētu, kad tur tikko kaut kas traks noticis. Protams, ka policija nekur aiz lentām nevienu nelaida, visā centrā satiksme bloķēta, veikali un kafejnīcas pamazām tiek aizvērtas. Izejam apkārt pa mūsu rajončiku, nekas tāds nav un nolemjam doties mājās. Kad esam gandrīz pie durvīm redzam cilvēkus panikā skrienot kur nu kurais. Tajā brīdī Tu nesaproti, kas notiek. Tu nezini vai kāds kādu šauj, vai dzenās pakaļ ar motociklu. Tev nav ne jausmas. Par laimi Danielam rokās jau ir atslēgas, jo tajā panikā man rokas trīcēja, ka nezinu vai būtu spējīga atslēgt durvis. Sajūta ir kā tajos murgos, kad Tev dzenās pakaļ, bet Tu neko nevari izdarīt.

Ieskrienam kāpņu telpā līdzi paķerot Itāļu pusaudzes, kas knapi valda asaras, tad redzam, ka garām skrien vēl divas sievietes, ieaicinam arī viņas pie sevis. Dodamies uz dzīvokli. Meitenes apsēžas turpat koridorī uz grīdas, jo viņām vienalga. Negrib nedz ēst, nedz dzert. Sazinos ar savu draugu, kuram bija jāpārrodas mājās no darba, viņš netiek uz savām mājām, jo busiņš ņēma un apstājās tieši pie stacijas, kur viņš dzīvo un visa iela ir bloķēta, plus ir baumas, ka kaut kādā restorānā ir saņemti ķīlnieki un varbūt tas ir uz tās pašas ielas, neko nezinam. Viņš nāk pie manis, jo nav jau kur iet.

Ir nenormāli karsts vakars... Autors: Sanna Četras minūtes no terorakta
3.

Ir nenormāli karsts, vakars paiet lasot ziņas un sazinoties ar draugiem un paziņām, kā arī izdzerot pēdējo latviešu aliņu, kas bija paglabāts. Viena no kolēģēm, kam draudzene strādā ātrajā palīdzībā rakstīja, ka policija gaida otro teroraktu. Stāstīja, ka labāk nevajag rādīties uz ielas. Mans draugs saka, ka esot dzirdējis šāvienus. Starp citu, to teica daudzi, bet policija neapstiprināja. Uztaisu vakariņas, arī meitenes beidzot jūt izsalkumu. Atvēlam viņām vienalga, ko viņas grib no ledusskapja. Vēlāk vakarā itāļu pusaudzes aizbrauc uz viesnīcu. Pie mums pa nakti palika divas amerikānietes, jo iela pie viņu viesnīcas bija bloķēta. Tā kā viena no dzīvokļa biedrenēm bija prom, tad amerikānietes palika viņas istabā. Dāmas agri no rīta devās prom atstājot sirsnīgu vēstuli. Ja Jūs domājat, ak kā, gan mūsdienās svešiniekiem var ļaut palikt pa nakti, tad zinat, ka bija ļoti daudz cilvēku, kas rīkojās tieši tāpat.

Cilvēku rīcība ir ļoti... Autors: Sanna Četras minūtes no terorakta
4.

Cilvēku rīcība ir ļoti dažāda ir cilvēki, kas krīt panikā un raud ir tādi, kas turas līdz pēdējam. Ir tādi, kas uzņem selfijus ir skrienošiem cilvēkiem fonā ir tādi kaimiņi, kas ja tu uz balkona runāsi ar tuviniekiem pa telefonu viņi palūgs Tevi aizvērties izsakot tizlus komentārus. Pats 22 gadus vecais Juness Abujakubs, kas brauca ar busiņu, esot bijis normāls pusaudzis. Mana drauga kolēģis ar viņu uzauga kopā, spēlēja futbolu un darīja nedarbus, līdz brīdim.

Spāņu policijai ir apmēram 40 gadus ilga pieredze ar terorismu un viņi zina, kā jārīkojas. 12 sekunžu laikā, kā busiņš brauca pa la Ramblu viņi jau bija klāt. Lai gan busiņš paspēja nobraukt labu gabalu, līdz apstājās. Nākamajā dienā policija bija visur un tā visu mēnesi, arī tagad viņu ir daudz. Gan jau, ka ir vēl vairāk, jo neredzam slepenpoliciju. Citos Barselonas rajonos dzīve ritēja daudz maz kā parasti un nekas neliecināja par teroraktu, izņemot helikopterus virs galvas.

Lūk tāds ir mans stāsts. Ja Jums, kas tāds atgadās (nedod Dievs, spļauju pār kreiso plecu), tad labāk palikt mājas un nekur nedoties, lasīt ziņas, ja iespējams, lai zinātu kā rīkoties.

0
58

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [1]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
Anonīms
Anonīms 30.12.17 19:28
 
0
0

Paldies politikāņiem, ka to ielaida arī Latvijā.