Reiz dzīvoja meitene,kurai bija puisis. Viņa viņu neprātīgi mīlēja un viņš viņu tāpat, viņi nevarēja iedomāties dzīvi viens bez otra. Vienu dienu meitene smagi saslima un viņa tika ielikta slimnīcā.Meitene uzzinādama, ka viņai ir smaga slimība ar sirdi un, ka viņai izdzīvos tikai tad, ja viņai pārstādis sirdi, viņa to neteica draugam,jo negribēja, lai tas uztrauktos. Katru dienu viņa viņa gribēja viņu redzēt, ,just viņa elpu, pieskārienus, lūpas, rokas un visu pārējo, kas ar viņu saistīts, , bet tas nebija iespējams. Viņai tika uztaisīta operācija un viņa izejot no slimnīcas ,pirmais ko viņa darīja, piezvanīja savam puisim. , bet viņu sazvanīt nevarēja. Viņa iegāja mājās,pamanīja, ka kaut kas nav kārtībā. , kaut kāds nedabisks klusums, tukšums,kaut kas pazudis un viņa ieraudzīja pie ledusskapja zīmīti - "ES VIENMĒR BŪŠU TEV BLAKĀM, KAUT VAI MANA SIRDS PUKST TEVĪ!"
Tev patiks šie raksti
