Latviešu folklorā Zaļā ceturtdiena saistās ar daudziem ticējumiem un laika pareģojumiem. Senie latvieši ticēja, ka Zaļajā ceturtdienā dzimušie cilvēki ir burvji vai cilvēki ar pārdabiskām spējām.
Saskaņā ar tautas tradīcijām šajā dienā notikusi arī liela buršana un zīlēšana.
● Zaļajā ceturtdienā pirms saules lēkta ir jānoslauka logi, tad tie visu gadu nesvīdīs.
● Zaļajā ceturtdienā jāizslauka sētsvidus, tad augs zaļš mauriņš.
● Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāskrien mājai riņķī, lai māju pasargātu no ļauna.
● Zaļā ceturtdienā jāēd zirņi, tad, dzeguzi dzirdot, paliks bagāts.
● Ja Zaļās ceturtdienas rītā papurina ābeles, tad rudenī tās dos bagātīgu ražu.
● Zaļā ceturtdienā un Lielā piektdienā nevajag piena ēdienu ēst, jo citādi vasarā mušas krīt acīs.
● Ja Zaļās ceturtdienas rītā uz jumta uzlikta ola nesasalst, būs laba vasara.
● Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, sals vēl 40 naktis.
● Zaļās ceturtdienas rītā meitai bija jākāpj uz akmens un skaļi jāgavilē, no kuras puses skanēs atbalss, no tās arī precinieks brauks.
● Lai nenāktu miegs, Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules lēkta bijis jāmazgā muti tekošā ūdenī.
● Zaļā ceturtdienā lazdas ziedot tumši sarkaniem ziediem; kas to redz, tam trīs gadus laime.
● Ja Zaļajā ceturtdienā nests kāds koks mājā, tā skaidas bijis jāatsviež mežā atpakaļ, citādi nākot čūskas mājā.
