Būs pāris nākošie raksti, kuros publicēšu albumus, kurus biju palaidis garām. Tāpēc nākas atgriezties 80tajos, kad thrash metāls baudīja zelta laikus. Metallica, Exodus, Kreator, Pentagram, Sodom un Overkill. Gaļa.
Ceļojums mūzikas tumšajā pusē (1983-1987)7
84
0
Metallica – Kill Em All (1983)
Sen nebiju klausījies. Bija palicis atmiņā, ka labs ieraksts, bet vairāk par vēsturisku vērtību tam nav. Es kļūdījos. Tagad ar svaigu galvu klausoties šo „gaļas kluci” es saprotu, ka šis ir viens no labākajiem thrash metal ierakstiem. Spēks un iznīcinošais skanējums ir uzskrūvēts līdz maksimumam. Hit The Lights, (Anesthesia) Pulling Teeth un Seek And Destroy ir šedevri. Ziniet, nemuldēšu vairāk par šo ierakstu. Katram tas ir jādzird un thrash metal faniem jāpielūdz. Absolūta klasika.
Atzīme – 8,5/10
Exodus – Bonded By Blood (1985)
Viss, kas taisnam thrash metālam pienākas. Skan apmēram tā – Kill Em’ All bez melodijām, ar augsti uzskrūvētu ļaunumu un mazliet deathisku vokālu. Ok, šis, protams, ir vēsturisks albums un ir ietekmējis daudzus „miskastniekus”, bet es neesmu tik liels šādas mūzikas cienītājs, tāpēc man likās pārāk taisns un vienveidīgs. Ak, es pussy.
Atzīme – 5/10
Kreator – Pleasure To Kill (1986)
Ar šādu gaļas kluci var konkurēt tikai Slayer. Tikai šeit nāk klāt vairāk tehniskie gājieni un death metāla vokāls. Domāju, ka grupa Death ir ļoti iespaidojusies no šiem vācu miesniekiem. Nav slikti. Jā, ļoti maksimālistisks albums, thrash metāls tā ātrākajā un agresīvākajā pakāpē. Bet pie dziesmām Ripping Corpse, Death Of Your Saviour, tituldziesmas un Under The Guillotine vien gribas skraidīt apkārt ar miesnieka cirvīšiem. Mīnuss ir albuma pārāk ilgais skanēšanas laiks. Stundu šādu mūziku klausoties es noguru.
Atzīme – 7/10
Pentagram – Day Of Reckoning (1987)
Palēni, bet blūzīgi rifi, tenora vokāls un tumši teksti. Black Sabbath? Nē, Pentagram, bet spēlē praktiski to pašu ko sabati. Tāpēc oriģinalitāte šeit nekāda nav. Bet muzikāli baudāms šis ieraksts ir. Rifi ir diezgan paķeroši un vokāls ir ausīm draudzīgs. Es pat teiktu, ka tas ir pozitīvs dooms. Ok, izņemot tekstus. Var izcelt Evil Seed, Burning Saviour un Wartime. Bet tā kā ieraksts nav ilgs, šīs dziesmas paskrien nemanot. Un iespējams tas arī ir labi. Jo filozofisku iedziļināšanos šeit nevajag (nemaz nedrīkst!). Bet kā kvalitatīvs agrīnā doom metāla albums Day Of Reckoning ir pieņemams.
Atzīme – 7/10
Sodom – Persecution Mania (1987)
Šeit skan thrash ar black metāla piejaukumu. Un es neteiktu, ka tas mani ļoti uzrunātu. Jā, Sodom ir nozīmīgi thrash metāla karoga nesēji, bet viņu mūzika ir, eh, man parāk tukša. Kaut gan objektīvi skatoties, viss ir – ātrums, agresija, tehnika. Bet pietrūkst odziņas. Var izcelt Iron Fist (Motorhead kovers), kur ieskanās kas līdzīgs melodijai, Christ Passion un Bombenhagel. Visu albumu noklausīties ir grūti. Pārāk ilgs priekš šāda muzona.
Atzīme – 6/10
Overkill – Taking Over (1987)
Jā, pozitīvisma un enerģijas lādiņš organismā nu ir saņemts. Šis ir mazāk agresīvs thrash atšķirībā no Sodom vai Kreator, bet tas šajā gadījumā ir tikai pluss. Melodijas ir labas, piedziedājumi ir ar patosa devu. Brīnumus un eksperimentus negaidiet. Kvalitatīvs standarta thrash. Jāizceļ Deny The Cross, Wrecking Crew, In Union We Stand (asociējas ar Judas Priest United We Stand) un noslēdzošo Overkill II. Ir labi.
Atzīme – 7,5/10
Tev patiks šie raksti
