Tātad, mani draugi ir apveltīti ar ļoti interesantām dzīvēm, un regulāri
notiek kas tāds, kas liek kārtīgi izsmieties, vai arī no šausmām sarauties... Tā kā šis ir pirmais raksts, nebūs ne bilžu, ne video, jo likt es viņus nemāku. :D
citēšu viņu stāstus:
1."Vienu dienu ar draudzeni staigājām pa pilsētu un ākstījāmies, viņai ir tāds liels lietussargs ar metāla galu. Draudzene ar viņu vicinājās un teica:''rokas augšā,es šaušu!'' es teicu: ''šauj!'' viņa izšāva arī ... izsita man divus apakšējos zobus un pārsita lūpu. Kopš tās reizes mūsu draudzība ir stiprinājusies un lietussargu līdzi viņa vairs nenēsā.''
2.''Biju viena mājās, un man bija dikti garlaicīgi, tādēļ nolēmu pārbīdīt mēbeles. Sāku ar skapi. Pastūmu to tik spēcīgi, ka tas, ar visu, kas bija virsū [puķupodi, grāmatas, koka lādītes...] uzgāzās uz manis un salūza. Knapi piecēlos un mēģināju labot, kas vēl labojams, pieslēju to atpakaļ un stūmu vēlreiz, kamēr skapja augšējā daļa nokrita un izsita istabas logu. Kaimiņi izsauca policiju, jo domāja, ka kāds apzog dzīvokli. Mani aizveda uz policiju un ņēma analīzes, lai uzzinātu, vai lietoju narkotikas, atrada zālīti. Nu man ir 150ls sods, salauzts skapis un izsists logs.''
3.''Ākstoties biju saprintējis daudz 5latnieku un noliku tos uz galda. Mana vecmamma, kurai ir katastrofāli slikta redze, paņēma naudu un gāja uz aptieku. Viņu 80 gados aizturēja par naudas viltošanu un nepakļaušanos policijai. Aizbraucot uz iecirkni, vajadzēja ilgu laiku, lai izskaidrotos. Vecmammu izlaida, bet man vajadzēja sēdēt ķurķī 2 diennaktis. Vairs man nauda nepatīk.''
4.''Sēdēju uz balkona un mierīgi pīpēju, līdz pamanīju, ka debesīs lido kaut kāds nesaprotams, milzīgs riņķis. Labi, vienalga, tas palidoja garām un miers. Pēc pāris minūtēm tieši gar balkona malu lidoja melnu putnu bars, es tā samīzos, ka skrienot projām pakritu, atsitu galvu pret ķieģeļu sienu un atslēdzos uz piecām stundām.''
5.''Biju ciemos pie vectēva. Viņš ir ļoti vientuļš cilvēks, un vienīgais, kas ir viņam vienmēr un visur blakus - kaķis, kuram ir 13 gadi. Sēdēju pie galda, un jutu, ka šķaudīšu, mans šķaudiens bija tik skaļš, ka kaķis sabijās un palecās gaisā, es automātiski viņam maucu ar elkoni. Es nogalināju sava vectēva vienīgo draugu. Lieki piebilst, ka vectēvs mani ciemos vairs negaida.''