11. februāris-
tātad īsumā izstāstīšu par mokošo šodienu, kas, paldies dievam ir garām.. :) tas viss sākās vakar, kad māte pusdienās bij uztaisijusi kaut ko starp pupiņu zupu un pupiņu sautējumu..
paēdu labi.. un te arī stāsts sākas.. no rīta pamodos no sevis radītā dārdošā trokšņa.. nodomāju- omg! bet tas tā.. jādodas uz darbu, paņemu to pašu pupiņu masu, uzsildu, notiesāju, paņemu vel uz darbu līdz- ko ēst.. braucu uz darbu ar vienu džekiņu mašīnā.. ceļā vienā virzienā aizvadam aptuveni 2 stundas..
šīs divas stundas man likās gana mokošas.. - vēderu tā spiež tā gāze, ka slikti metas.. .. divas stundas man likās mokošas.. nelaidīs taču visu savu saturu mašīnā,, tā būtu pašnāvība..
aizbraucam, izkāpjam no mašīnas ārā.. tālāk no pakaļgala sekoja aptuveni pusminūti ilga dārdoņa.. un smaka mani pavadija līdz pat darba vietai.. (no stāvlaukuma līdz darba vietai aptuveni 200 metri..
nu ko, ta noturējos līdz brokastīm,, un atkal- pupiņas! paēdu, viss kārtībā,... eju strādāt.. un ziniet, kāda ir sajūta, kad pa katru pasperto soli tavs dibens cenšas ko pateikt?? tu ej, un uz katru soli- purksh, purksh purksh, purksh.. tracinoši! domāju, ka vēdera izeja jāiztīra.. aizgāju uz tualeti,, bet kakucis nenāk, tikai gāzes, kuras nu jau līdzinājās lieliem basiem!
klāt pusdienlaiks! atkal pupiņas! (laikam man tgd būs paranoja)
un visu dienu ik pēc piecām minūtēm no manu bikšu aizmugures nenormāla trīcoša smirdoņa, ar zemu, dobju skaņu..
bet arī tas vel nav viss.. jābrauc taču vel mājās, pēc grūti pavadītas dienas.. tā nu braucam, pirms tam es mēģināju visu izlaist.. nu neko iesēžamies mašinā. un kā zibensspēriens-
uzreiz atkal spiežas manas gāzītes uz ārpusi.. un manā apziņā domas- tas jāiztur divas stundas! ak dies.. pirmie kilometri tā neko.. bet tuvojoties dzimtajai pusei, tas bij neciešami, kad pirdiens izdomāja tā, kā lēkāt uz leju.. ak dies,, knapi notureejos,, izlaida mani ārā, un tad tik bij blieziens! BRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRRR brīnos, ka bikses vel veselas.. paskatijos apkārt, tieši tobrīd neviens nebij apārt, paldies dievam!
taa nu tgd sēžu, nu jau ir labāk, bet tpt ik pēc piecām minūtēm kaut kas izsprūk, un ne ar to labāko aromātu! vel tgd nesaprotu- kā tā gāze tādos daudzumos var manī atrasties?? un zini, es noteikti šodien izdaliju tik daudz gāzes, lai pietiktu atombumbai!
PUPIŅU LIETOŠANA IR KAITĪGA OZONA SLĀNIM!
pēc šīs reizes domāju, ka nekas tāds neatkārtosies.. bet rau, kas noticies..
vakar māte uztaisija kaut kādus kāpostus,. ko ņemt uz darbu līdz, tas nekas, ka mans vēders īpaši smagi uzņem šādu paiku, un tad cieš dirsa, kura visu laiku izdveš stulbas skaņas un smaku..
šodien darbā smird';eju, kā gandrīz nekad.. (dull)
bet tas vel nebūtu nekas.. atbraucu mājās, un uzminiet, kas vakariņās, un ko rīt uz darbu ņemt līdz?? māte uzvārijusi zirņus..
vai viņai nav jauka humora izjūta??
sēdēju,m mizoju kartupeļus, ēdu tgd pusizceptus, pus piedegušus un dusmojos! (dull)
