Trubu Dēmonu reinkarnācija / Paldies santehn. ģēnijiem (7

Pirmā stāst turpinājums!
Tātad santehniķi tika izsaukti vēlreiz! Neteiksim, ka viņi nespēja tikt galā ar manu problēmu – drīzāk viņus ietekmēja manu Trubu Dēmoni. (Es nospriedu, ja pa 6 reizēm 2 pāri ar santehniķiem nespēj salāpīt kopumā 4 trubas, tad droši vien tajās dzīvo ļaunie gari vai pats nelabais – tāpēc arī smīkņājot sāku šo terminu pielietot.) Santehniķu saprāts bija zem tādas kontroles, ka nosauktā cena, par vienas trubas nomainīšanu, man matus sacēla stāvus – gan uz galvas, gan uz kājām – cipars jau sastāvēja no 3 skaitļiem!!! Tad nu es nolēmu vērsties pie Mācekļiem!
Viens man pazīstams cilvēks tieši studē par šo jomu – viņš apgūst svētās santehnikas ārodu, tāpēc nolēmu vērsties pie viņa pēc padoma – kas to lai zin, varbūt ar jaunajām metodēm, pat Trubu Dēmoni nespēs pamaisīt! Saskrieties ar viņu mums sanāca tikai šīs pirmdienas pēcpusdienā, tā kā nācās man nedaudz paciesties ar normālu virtuves izlietnes izmantošanu. Bet jāatzīst, ka bija tā vērts. Tātad...
Tieši pēc interesantām brīvdienām ar interesantu pasākumu, kura laikā bija apdzērušies cilvēki, asiņains nazis, zādzība, vēnas un policija naktī utt... biju beidzot pamodies mierīgā gaisotnā – mājās, mīļajās mājās! Dienas vidus aizritēja mierīgi, par brīnumu, pat Trubu Dēmoni atpūtās – iespējams arī viņiem bija smags (ar trubām un plūdiem), piepildīts „weekends”! Pēcpusdienā ieradās Mācekļi (santehniku studējošais ar skolas biedru) un 5min apspriedes laikā man paziņo ka izmaksās man tas reizes piecas mazāk nekā vietējie alkaholiķi man sludināja, un ka tas ir 15min darbs, un viņi var tūlit pat aizbraukt pakaļ visam vajadzīgajam un sataisīt... Domāts darīts! Tā nu sanāca, ka 15min vietā viņi pavadīja manā virtuvē 2,5 stundas – ak, protams - viņiem neko nebiju minējis par Trubu Dēmoniem! (hi, hi...) Viņi vienkārši bija iemiesojušies trubā, kas pēdējā (no vecajām un nenomainītajām) gāja caur sienu uz virtuvi. Īsāk sakot, aptuveni 2 stundas viņi spēlēja trubas vilkšanu pret Trubu Dēmoniem – man pat šķita ka pie baigām jau dzirdu trubu dēmonu vaimināšanu. Rezultātā viss nomainīts un pēdējā truba ar trubu dēmoniem iznīdēta! Uzvara!!! Vairāk taču nekas – NEKASSS – nevar noiet greizi! (Pat pusstundu ūdeni tecinājām lai pārliecinātos, ka nekur ne pilīte nesūcas garām.) Ak es lētticīgais...
Tā kā Mācekļi devās Ķengaraga virzienā, nolēmu ātri saģērbties un aizbraukt ciemos pie vecākiem un pie viena izpalīdzēt ar datora labošanu kādam draugam. Protams nepaspēju visu dzīvoklī savākt – virtuvē uz grīdas vēl palika trubu atlūzas un apmetuma gabali... Tajos laikam arī uz dzīvības un nāves robežas arī vēl gulēja pēdējais Trubu Dēmons. Un droši vien, kā aizvēru durvis, viņš atplikšķināja vaļā savu aci – pilnu ar atriebību un naidu! (Kā parsti to trilleros dara pusdzīvi šausmoņi vai manjaki un slepkavas filmas beigās.) No Ķengaraga atgriezos nākamajā dienā...
Jauko rudenīgo laiku baudot ierodos mājās (tā jau ir vakardiena)... Ir daudz kas darāms, bet pirmām kārtām atkal esmu apņēmies nomazgāt Trauku Tatru kalnus, kuri visas santehnikas nebūšanu laikā ir atkal saslējušies un netīrumos spīdzina traukus. Plāns bija elementārs: satīrīt virtuves grīdu -> nomazgāt Tatrus - > satsisīt ēst uz pāris dienām, lai varu pāris dienas netraucēti strādāt savam priekam, jo darbi tiešām ir sakrājušies -> paēst -> uzpīpēt -> ķerties pie darbiem. Atvēru durvis - iesoļoju braši iekšā, kā varonis un leģionārs, atgriezies uz kara lauku, kurā guvis uzvaru, un viens no nedaudzajiem ir palicis dzīvs! Nometu somu un sāku pētīt tiko izņemto pastkastītes saturu (pilns ar politisko sviestu)... Te pēkšņi atkal rodas aizdomas, ka atkal kara laukā vairs neesmu viens... Pilnīgi vai gaisā varēju to sajust... Pagriežu uzmanīgi galvu un palūkojos virtuves virzienā... Viss, kā parssti, bet tur jau tā lieta, KA VISS IR KĀ PARASTI – KĀPĒC VIRTUVĒ ATKAL UZ GRĪDAS IR ĶĪŠEZERA JAUNĀKAIS BRĀLIS – VIRTUV(e)S PLŪDONIS??? Atkal iemācijos pārsniegt gaismas ātrumu – lupata rokās un rāpus – aiziet! Nav jau viss tik vienkārši – te tak ir karalauks, ar trubu gabaliem, kaļķiem un apmetuma un betona šķembām. Kad puslīdz biju ticis galā, sāku meklēt, kur tas Dēmons ir paslēpies – no kurienes atkal plūst kara smaka?! Ehz... Izrādijās, ka Trubu Dēmona ļaunais gars bija reinkarnējies ledusskapī – viņš sen jau bija jāatkausē, bet Trubu Dēmons to bija paspējis izmantot savā labā! Viņš bija aptumšojis manu prātu un izejot es aizmirsu ieštepselēt elektriskajā tīklā ledusskapi, kurš uz remontdarbu laiku (uz pāris stundān, kamēr laboja trubas) bija atslēgts... Pozitīvais moments – jipiiiii – man ir atsaldēts ledusskapis un atkal izmazgāta grīda, plus Dēmons iespējams ledusskapī saaukstēsies un saslims – ja nekļūs par Ledus Dēmonu! Tā kā izdomāju, ka laika ekonomijas rezultātā, es slapjos produktus un burciņas nolikšu us galda nožut, tad izdomāju, ka jāsakārto datorgalds... njā – tā kārtošana ievilkās līdz 23:00. Tagad mans datorgalds ir guļamistabā (lūk no šejienes es vēl nevienu blogu vēl neesmu papildinājis) un kā jau minēju iepriekšējā rakstā – pateicoties šai pēdējai pārvērtībai, remontam esmu gatavs! Bet pārkrāmējot visa sava divstāvīgā datorgalda saturu nonācu pie tādiem atklājumiem un nostaļģiskām vērtībām, ka nenožēloju to, ka pirmo periodu hokejam (Dinamo Rīga pret Himiku) palaidu garām... (Bet spēle patīkamu gaisotni radīja – 6:3 – URAAA!!!) Tā nu kārtējo reizi ēdu PUSDIENAS ap 04:00 (pēc pusnakts), esmu gulējis pāris stundiņas un atkal ķeros pie darbiem ar desmit vīru sparu! Ak jā, Tatru kalni izlietnē... uff...
Secinājumi: Trubās mēdz dzīvot Dēmoni! Trubu Dēmoni vai nu māk reinkarnēties, vai nu ir kaķu attāli radinieki un viņiem ir vairāk par vienu dzīvību! (Kas galīgi nav forši!) Mācekļi mūsdienās ir (par brīnumu) spējīgāki par rūdītiem alkohola iznīcinātājiem santehnikas sfērā! Viss noies greizi tieši tad, kad nekas – nekasss – nevar noiet greizi! Trubu Dēmoni spēj radīt manī paātrinātāju, kas palīdz pārsniegt gaismas ātrumu. Koredorī jāuzstāda superradars, kas mērītu manu pārvietošanās ātrumu taisnā trajektorijā, kad cīnos ar Dēmoniem! (Pašam interesanti uzzināt cik ātrs mēdzu būt.) Ledusskapji arī mēdz sadarboties ar Dēmoniem un appludināt dzīvokli! Datorgalda ietilpība ir lielāka kā iebūvējamam skapim un gandrīz vai sasniedz sieviešu rokassomiņu ietilpību. Datorgaldā mēdz atrasties nepamanīti bloki/iepakojumi ar dizaina papīriem un fotopapīriem, un tabakas kārbiņas, un mistiskas atslēgas un keramiskas žirafes! Ja brokastis ir ēstas ap 08:00 no rīta, tad pusdienas garšo labāk par brokastīm 04:00 naktī / no rīta. Visajā ir lielākoteis pozitīvās puses un šī pieredze mani ir norūdījusi karam pret Trubu Dēmoniem! Muaha-ha-ha-ha!!!