›

Stāsts iz dzīves.8

126 1

Sveika tauta, biedri miliči. Novēlu jums smieties kārtīgi.

P.S. Ja jūs ievadīsiet google vārdu ''miliči'', tad atradīsiet ļoti daudz interesantu bilžu. Tituleni nevajag ņemt vērā, man vnk neviena cita bilde nederéja šī raksta noskaņai. emotion

Mana vectētiņa stāsts.

Tu jau zini - esmu milicis. Kā jau kārtīgam milicim man patika iedzert. Kad mūsu dārgajam kolēģim bija nauda, gājām to pie ugunsdzēsējiem nodzert. Kā jau pēc viena tāda vakara, man liekas, ka bija mazliet šķībs pauris un tad muča mani bija sagaidījusi ar pannu rokā, no rīta bija pamatīgas pohas. Kopā ar pārējiem lāpāmajiem miličiem izlēmām braukt salāpīties pie viena drauga. Kā jau īsta padomju milicija, cerējām, ka viņš būs izdzinis kandžu. Més visi sasēdāmies milicijas žigulī, virsū bija formas un protams milicijas cepures. Braucam un redzam - tas pats mūsu draugs tā dīvaini pa pagalmu skraida. Mēs jau uz pohām ar žigli braukdami jau tādi zilganpelēki. Piebraucam un izkāpjam. Pieskrien pie mums tas pats kandžas dzinējs un saka tā: JŪS TĀS CEPURES NOŅEMT NEVARĒJĀT? ES VISU DZERAMO UZ PUĶĒM IZLĒJU. Izrādās, ka šis domājis, ka mēs pa īstam braucam reidā un no lielā pārbīļa mūsu dzeramo atdevis nabaga puķītēm.