Es vienmēr esmu bijis par īstu vīru sporta veidiem, kurus pārņem sviedri un asinis, piemēram, kā hokejs, bobslejs, regbijs. Kaut kāds simulantu futbols man negāja pie sirds, ja nu vienīgi izlases spēles. Kādu dienu pazuda televīzoram bilde un es slēgāju kanālus līdz uzslēdzās, kāds porno kanāls. “Es tak neesmu pasūtījis porno paku vai tomēr toreiz pālī to izdarīju”, es sevi šaustīju, bet man patika to ko es dzirdu. Es aizvēru acis un atlaidos dīvānā. Man acu priekšā jau bija uzburta aina, kā viens liels melnais brutāli vālē savu trauslo, smalko sekretāri uz sava darba galda un lodīšu pildspalva ripo no viena galda gala līdz otram.
Es atvēru acis un paskatījos uz televizoru, kam bija atgriezusies bilde. Tur rādīja kaut kādu sieviešu tenisa finālu. “Kas tas pa sūdu, kur porno”, es iekliedzos un pārsledzu kanālus. Tad ātri atslēdzu atpakaļ un sapratu, ka patīkamākā stenēšana nāk no Eirosport kanāla. Tā bija pirmā reize, kad es dzirdēju Mariju Šarapovu.
Īsi svārciņi, gludas noskūtas kājiņas, iesvīdis ķermenis, kad palecas var skaidri redzēt skaistās apenītes, kuras tā vien gribas novilkt un tam visam pāri porno filmas cienīga stenēšana. Es iemīlējos šajā sporta veidā. Es neizlaidu nevienu Marijas Šarapovas spēli. Kad kaimiņiene man nejauši uzskŗēja kāpņu telpā, tad palūdza vai nevaru skatīties nedaudz klusāk tās porno filmas, viņai taču mājās ir bērni, kuri visu dzird. Bet tas man netraucēja, es nopirku dārgas austiņas ar kurām skaņa bija vēl tīkamāka.
Paklausoties Serenas Viljamsas spēles varēja manīt nedaudz vīrišķīgumu un uzreiz kļuva nepatīkami, ja Šarapovu stenēja spalgāk un smeldzīgāk, tā itkā no viņas dvēsele tiktu izdrāzta ārā, tad Serena dobjāk un aizverot acis liekas, ka viņa uzkāpj ar savu muskuļaino ķermeni virsū un vālē kamēr visi kauliņi ķermenī salūzt, tāpēc es labāk pieturos pie Šarapovas.
Kad draugi vienmēr jautā cikos šodien hokejs būs, tad es pie sevis nodomāju: “Kāds bļe vēl hokejs, pasaki man labāk cikos skanēs sieviešu teniss??”
Jāapsveic mūsu jaunā latviešu censone, tenisiste Aļona Ostapenko par Dohas “Premier” turnīra fināla teicamo spēli. Nedaudz pietrūka. Savos astoņpasdmit gados viņa jau ir daudz sasniegusi, bet viņai vēl ir daudz kur jāpieliek, lai viņa skanētu kā Šarapova.
Kā vispār var nemīlēt šo sporta veidu? Sieviešu teniss nav jāskatās, tas ir jāklausās!!!
