Vīrs, pēc šķiršanās ar savu sievu (nu jau bijušo), deva viņai tikai vienu dienu, lai sakravātu savus čemodānus un atbrīvotu mitekli. Kravājot savu dārgo iedzīvi, viņa nolēma sev pagatavot atvadu maltīti ar garnelēm, melnajiem ikriem un pudeli dzirkstošā vīna. Pavakariņojusi, viņa paņēma pāris pusapēstās garneļu astes, pasmērēja tās ikros un ielika aizkaru kastē.
Pirmās pāris dienas, vīrs ar savu jauniegūto draudzenīti bija vienkārši laimes pārpilni. Bet, pavisam drīz, visa māja sāka smirdēt pēc kā pagalam nepatīkama. Viņi izmēģināja pilnīgi visu, lai tiktu no smakas vaļā, iztērēja kaudzi naudas sadzīves ķīmijai, taču pūliņi bija velti.
Un nolēma viņi pārdot šo, ļaunuma apņemto, māju. Pagāja mēnesi, bet viņi nu nekādi nespēja atrast pircēju. Pat nācās aizņemties krietnu naudas žūksni bankā, lai spētu nopirkt jaunu māju, jo veco nekādi nevarēja pārdot. Pēc mēneša pazvanīja vīram viņa bijusī sieva, uzzināt kā viņam sokas.
Viņš pastāstīja sievai par savām nedienām ar mājas pārdošanu, īpaši neiedziļinoties detaļās. Sieva teicās, ka viņa gaužām dikti skumstot pēc bijušā mitekļa un labprāt to iegādātos. Vīrs, ilgi nedomādams, piekrita par cenu, kura bija desmitās daļas apjomā no kopējās mājas vērtības. Pēc nedēļas, apmierinātais vīrs stāvēja un smīnēja, vērojot, kā krāvēji iepakoja viņa mantas, lai aizvestu tās uz jauno mitekli.
Visu, ieskaitot, aizkaru grozu :D
Citus rakstus skatiet: >>>Nerātnā<<<
