Pavārs Manekens10

Trešais līmenis. Ar tausti. Sākas jau grūtāki veidi- šis ir viens no tiem. Redzi uz pannas vistu spārniņu vai katlā pelmeni, paņem rokās un paspaidi, ja ciets met atpakaļ, ja mīksts tu jau zini, kas jādara. Šis veids ir diezgan grūts, jo parasti ēdiens ir karsts, tāpēc gadās kaut ko paķert, bet tikpat ātri mest gaisā un pēc tam ilgi purināt roku. Šo varētu nosaukt par mazās nindzjas veidu- paķer, patausti un pazūdi.

Ceturtais līmenis. Ar skatienu jeb Čuja Poņas metode. Par grūtu šo veidu uzskata, jo tu skaties, skaties, skaties uz to sautējumu vai haizivs spuru zupu, kas vārās, bet ir jābūt meistaram, lai viena brīdī pateiktu, ka tagad tas ir gatavs. Šo var saukt par faraona veidu- kā un kad teiks, tā būs.

Piektais līmenis. Smaržojot. Veids tiek uzskatīts par sarežģītu, jo ostot, ostot to labumu, kas gatavojas, var saostīties par daudz un nokļūt pasakainajā poniju pasaulē uz nenoteiktu laiku. Šo veidu patentēja tas pats vecis, kas izgudroja gāzmasku.

Sestais līmenis. Mēģināt saklausīt ēdienu un mēģināt saprast, ko tas tev saka. Pieliec ausi pie katla, elpo mierīgi, aizver acis, ieklausies, neaizmiedz un uzzini sava ēdiena kvēlākās vēlmes, un kad tas vēlas būt gatavs. Iesaku šo veidu pamēģināt tiem, kas lasot šo rakstu piecēlās un piegāja pie kartupeļu maisa un teica:"Piedodiet mīļumiņi, bet man nāksies Jūs uzcept!"

Septītais līmenis. Uz intuīciju. Veids, ko izmanto tiem, kam patīk haļavas un negaršīgs ēdiens. Veids ir pavisam vienkāršs- vāri, cep vai marinē un vienā brīdī pasaki, tagad ēdiens ir gatavs un viss, pasneidz kādu tas ir- jēls, pārvārīts vai haļavas gadījumā tiešām gatavs.

Astotais līmenis. Hardcore līmenis, aizmiedz un kad piecelies atceries, ka kaut ko gatavoji. Veids, ko izdomāja dzērāji. Neiesaku to izmēģināt mājās. Labu apetīti!