Neveiksmīgi stāstiņi17

Šito man viens paziņa stāstīja, ka viņa čomam tā esot gadījies pirms dažiem gadiem.

Čalis baļļukā iepazinies ar meiteni - smuka, viss savās vietās, viss kā tam ir jābūt. Kopā pavadījuši vakaru, nu tas tā kā būtu jāturpina (gultā). Čalis no citas pilsētas, tāpēc pie viņa nevar. Meitene sākumā laužas, ka viņai maza māja un dzīvo kopā ar vecmāmiņu, bet beigās instinkti (domājams, pārošanās instinkti) ņem virsroku. Aiziet līdz meitenes mājai, šī klusi uzved puisi savā istabā un ledz viņam slēgt iekšā gaismu, lai neviens nemana viņa esamību... Šī pa to laiku aiziet uz dušu. Un te sākas problēma - čalim šššausmīgi vajag uz tualeti... pa lielo! Ko lai dara, māja sveša, nekur vazāties nevar, bet baigi vajag d*rst! Neko darīt, vajadzība paliek vajadzība. Šis pa tumsu satausta kautkādas avīzes, noklāj uz grīdas un atvieglojas. Svētlaime. Ko darīt ar lietiskajiem pierādījumiem? Te daudz nav jādomā - logs, kā izrādās, ir vaļā - vāja mēnesgaima spīd un vējiņš papūš. Paņem visu čupu un izmet pa logu ārā. Itkā viss būtu ok, bet tāda smaka palikusi. Nu, ok, satausta tur itkā pie spoguļa kautkādu smaržu pudelīti, aplaistās pats, palaista apkārt, viss kārtībā. Neliela smaka vēl ir, bet ko tur lai dara, gan jau paspēs izvēdināties.

Sēž, gaida...

Pēc neilga brīža atgriežas skuķis, ienākusi istabā, sajūt kautkādu nelāgu smaku, un ieslēdz gaismu. Skats - džeks sēž, aplaistījies ar zeļonku, smaka telpā nepanesama, un logam priekšā pretodu tīkliņš, kurā jautri karājas izkārnījumi.......

Kā tas viss beidzās, vēsture klusē. Bet domājams ka čalim vakars nenoslēdzās, kā bija plānots:)

Spuldzīte:

Tusiņš, visi nedaudz iedzēruši, dažādas sarunas. Sarunas aiziet par tēmu - ja parastu (ne jau ekonomisko) spuldzīti iebāž mutē, to nevar dabūt ārā. Viens no džekiem netic - ja jau var ielikt, tad jāvar arī izvilkt. Pēc brīža viņš sadabujis spuldzīti, un hops - mutē iekšā. Pēc neskaitāmiem izmisīgiem mēģinājumiem to dabūt ārā čalim jau asaras acīs. Dauzīt nevar, tā var sagriezties... Neko darīt - jābrauc pie ārsta. Domāts - darīts. Pēc laiciņa puisis ar pāris pavadoņiem atrodas ķirurga kabinetā. Ķirurgs nogroza galvu, sakot, ka šis ir pirmais tāds gadījums viņa ārsta praksē. Tad sāk rīkoties - kautkādā veidā izņem žokli no "eņģēm", procedūra sāpīga, bet vismaz spuldzīte ir ārā. Žoklis tiek sasaitēts, lai viss atiet atpakaļ savā vietā. Viss kārtībā, puiši izsauc taksi un dodas mājās. Pa ceļam taksists sāk smīnēt skatototies uz apsaitēto žokli, sak, kas ir, puši, sakāvāties? Puiši izstāsta viņam savu piedzīvojumu, kā tur ar to spuldzīti sanāca. Taksistam reakcija bija ātra - "ko jūs te vecu vīru mānat", aši sameklē bardačokā spuldzīti un mutē iekšā. Nav daudz jāskaidro, ka atkal ir izmisums un neveiksmīgi mēģinājumi... Nu ko, jāgriežas atpakaļ pie ārsta. Čaļi, kā jau pieredzējuši šādu gadījumu, protams pavada taksistu un dodas pie tā paša ķirurga. Uzgājuši pie ķirurga kabineta, redz, ka ir baigā drūzma. Pēc jautājuma - "kas noticis", viņi saņem atbildi - "ķirurgs spuldzīti mutē iebāzis!"...