''Un kas ar to kabatu? Tikai radībām, kas kaut ko slēpj, ir nepieciešama milzīga kabata, piestiprinātu pie iekšām. Tu nekad neredzēsi suņus staigājot ar kabatām. Suņi ir kā atvērtas grāmatas. Taču ķenguri ir noslēpumaini un ļoti aizdomīgi. Kas ar to visu lēkāšanu? Lieli zīdītāji nelēkā. Ko, tu esi pārāk foršs, lai staigātu? Vai tas ir tādēļ, lai ātrāk tiktu prom ar dārglietām? Vai tu zini kā sauc ķenguru baru? Mafija. Tieši tā, tie ir somaiņu pasaules organizētākie noziedznieki. Vai tu kādreiz esi redzējis tikko dzimušu ķenguru - tie izskatās pēc sarkanām želejas konfektēm. Tie ir pavisam sīciņi... aizdomīgi sīciņi. Viņi ierāpjas tajā maisiņā un plāno savas kriminālās darbības.''
Ir gandrīz 2 AM. Blakusistabā guļ vecāki, kuriem no rīta jāmostas, lai dotos uz darbu. Bet es te, savā istabā, guļu pie datora un smejos pilnā balsī. Man acis ir pilnas asaru.
Un es pat nezinu- lielākā pērle bija par kabatām, vai staigāšanu! ;D
Zini, Tev ir labākā humora izjūta, kāda pēdējā laikā sastapta Spokos ;D