Jau 6.daļa! Paldies jums, ka dodat pozitīvu novērtējumu maniem rakstiem, un jo sevišķi gribu teikt paldies Blūberijam- viņa tā priecājas par katras jaunas daļas iznākšanu, ka man prieks censties!
1. Bija attiecības, kuras ilga 6 gadus. Viņa mani pameta tieši kāzu laikā. Mēs jau bijām dzimtsarakstu nodaļā, bet viņa aizmuka no kāzu banketa ar savu skolas mīlestību. Šajā naktī viņi aizlidoja uz Hainaņu. No personīgajām lietām viņa paņēma tikai dokumentus,tā arī aizlidoja ar kāzu kleitu. Sēžu mājās smokingā, radi nepārtraukti zvana, pat dzert negribas. Nošaujiet mani lūdzu.
2. Meitenes aiz skolas atņēma man telefonu, piekāva, teica- ja kādam pasūdzēšos, nogalinās mani. Man bail. Man nav vecāku, ir tikai omīte. Viņas zina, ka es esmu bārene, un manu omīti arī pazīst, man ir ļoti bail, jo viņas var ar viņu kaut ko izdarīt. Nošaujiet mani lūdzu.
3. Dzīvoju kopā ar meiteni pusotru gadu. Bildināju. Viņa piekrita. Nedēļu pēc bildināšanas nācām mājās no darba. Pie kāpņutelpas mums uzbruka trīs atsaldeņi melnās maskās. Sāku atkauties, kā varēju. Uzreiz pievērsu uzmanību tam, ka viņa nostājās malā un mierīgi skatījās uz to, kā mani faktiski nogalina. Iekrāva man pa galvu ar dzelzs stieni. Kad jau gulēju pussamaņas stāvoklī, izdzirdēju ''mīļotās'' balsi: ''Labi, puiši, pietiks''. Pēc divām dienām attapos slimnīcā, tūlīt pat zvanīju viņai. Un ko jūs domājāt? Izrādās, viņa bija pierunājusi savu brālēnu un divus viņa draugus uzbrukt mums, lai pārbaudītu, vai es varēšu viņu aizsargāt. Izrādījās, nevarēju. Man ir lauzts galvaskauss, bet viņa:'' Nevaru precēties ar cilvēku, kurš nevar mani aizsargāt, tu esi lupata, nezvani man vairāk, gredzenu es iemetu tavā pastkastē''. Nogaliniet mani lūdzu!
4. Esiet uzmanīgi ar savām vēlmēm. Kad man bija 13 gadi, un man nebija draugu, labu paziņu, māte sita, tēvs sita, skolā pazemoja, naudas nebija, es gribēju nomirt. Es lūdzu Dievu beigt manu dzīvi. Lūdzu slimību, no kuras nomiršu. Tagad man ir 23, rīt ir mana dzimšanas diena. Gadu atpakaļ es iepazinos ar meiteni, iekārtojos labā darbā ar brīnišķīgu kolektīvu, man ir draugi. Un Dievs turēja savu solījumu. Viena gada laikā man konstatēja daudz slimību, beigu beigās-plaušu vēzi. Tas ir sods, es zinu. Nogaliniet mani lūdzu.
5. Es sveru 146 kg. Nevaru tā dzīvot, aizbraucu uz pašu krutāko fitnesa klubu un nopirku tur 2 mēnešu abonementu par traku naudu. Aizgāju uz turieni, bet tur pilna zāle ar glamūrīgām cacām un puišiem kaukāziešiem, neviens nesporto, tik staigā apkārt un pontojas. Dabiski, ka uz mani bija vērsti visi skatieni, jo tak atnāca tauku muca, pat ne muca, bet tanks. Esmu bez fiziskās sagatavotības, sēdos uz velotrenažiera, nevarēju mīties ilgāk par 4 minūtēm, nokāpu, sviedriem līstot. Redzu, mani jau apspriež, ķiķinot.. Eju uz skrejceliņu, slēdzu viņu iekšā, izrādās, ka varu iet tikai vislēnākajā tempā. Aiz manas muguras jau nekautrējoties smejas, spogulī ieraudzīju,ka man aiz muguras kaut kāds jauns idiots attēlo manu gaitu.(es eju kā lācis) Pagriezu kaklu, lai paskatītos uz viņu.. Izrādās, kad esi uz skrejceliņa, nedrīkst skatīties atpakaļ. Zaudēju koordināciju, uzkritu garāmejošai meitenei, viņa iebļāvās, ka esmu viņu saspiedusi līdz nāvei, izskrēju no zāles visa sasvīdusi, sarkana un mirstot no kauna.. Nošaujiet mani lūdzu, es vairs nevarēšu tur atgriezties un liekas, vienmēr būšu tāds kalns.
6. Viss sākās 2 nedēļas atpakaļ, kad es piecēlos no rīta un aizķēru datora lādētāja vadu, dators sasists, viņš maksāja 90 tūkstošus.( mūsu naudā 1487 eiro )
Pēc divām dienām māsa nonāk slimnīcā ar smadzeņu satricinājumu.
Vēl pēc 3 dienām uzzinu, ka vectēvs ir miris.
Pēc pāris dienām kaķis izkrita no loga, neizdzīvoja.
Nākamajā dienā uzzinu, ka omīte nomira, sirds neizturēja no pārdzīvojumiem.
Šodien uzzināju, ka esmu neauglīga. NOŠAUJIET MANI LŪDZU! VISS NOTIKA TIKAI 2 NEDĒĻĀS!
Turpinajumu.
