Kāpēc man tā neiet? - 20. daļa22

Pēc pāris minūtēm man ir darba intervija. Brālis aizvietoja manu odekolonu ar viskiju. Tagad man ir jāiet uz interviju smirdot pēc piedzērušās čalīša.

Izvācos no vecāku mitekļa. Pēc tam, kad apskāvu un atvadījos no viņiem, gāju prom. Atcerējos, ka virtuvē palika mans telefons. Kad iegāju iekšā, redzēju vecākus dejojam no priekiem.

Mans draugs uzhakoja manu feisbūka kontu un nomainīja statusu uz "Es mīlu savu bosu!" Ieraugot to, boss man piezvanīja un pateica, ka arī viņš mani mīl.

Pēc ballītes, aizsūtīju savu portatīvo datoru atpakaļ uz servisu, jo tas vairāk nestrādāja. Tad man to atsūtīja nesalabotu. Dusmīgs zvanīju servisam un prasīju, kāpēc tas nav salabots. Paskaidroja, ka tur virsū uzlijusi kāda ķīmija. Nē, nekāda ķīmija. Mans laptops tika apliets ar kāda urīnu.

Ar draudzeni izdomājām, ka vajadzētu noskatīt kādas jaunas brilles. Pa ceļam uz veikalu viņa teica, lai nepērku tās aviatoru brilles. Tāds pārsteigts es vaicāju, kāpēc tā. Atbilde sekojoša: "Bet tu jau tāpat diez ko atsit pēc geja".

Bija futbola nometne. Sajutu savā guļammaisā kaut ko. Pastūmu to ar kāju uz augšu, lai varētu apskatīt. Izvilku un sapratu, ka tie ir sarkani stringi. Mani vecāki pagājušo nedēļu bija kempingā.

Tīrīju savu iebraucamo celiņu ar to augstspiediena verķi. Pēkšņi uzlidoja bite uz kājas. Vēsā prātā izdomāju, ka nomazgāšu to nost, pirms nav iedzēlusi. Tagad es īsti nezinu, kas ir sāpīgāks - bites dzēliens vai kājas mazgāšana ar augstu spiedienu.

Laukā krāsoju šūpuļzirgu saviem bērniem. Kad biju pabeidzis, visu atstāju ārā un gāju skatīties TV. Pēc kāda laiciņa atcerējos, ka vajadzētu visu savākt. Krāsas baloniņš bija tā uzkarsis, ka uzreiz pēc tam, kad biju viņu pacēlis atlaidu vaļā. Tas uzsprāga. Tagad es esmu zilāks nekā tas zirdziņš.