Šodien atkal agri pamodos. Muris ar savu ņaudēšanu un durvju skrāpēšanu mani pamodināja, jo tas kaķis gribēja ārā. Izrausos no gultas, uzvilku brilles, lai nejustos kails un iešļūcot savās čībās devos uz durvju pusi. Izlaist laukā to dirsēju. Ejot atpakaļ uz gultu, un pie gultas ieraugot Mura šķidro sūdu. Man nāca apskaidrība kapēc čības žļurkst un kur tik viegli iešļūcu čībās. Ka tas parasti man aizņem 10min. Gudrinieks sataisija mēslus un izmuka laukā. Bļin, es to pļūtītāju nositīšu! Pamodās sieva no manas lamāšanās. Nosauca mani par muļķi un lika aizvērt pāksti, savādāk dabūšu ar mīlkas rulli pa rīkli. Sasmējos, kur raus mīklas rulli guļot gultā, vēlāk nožēloju. Tā dullā vecene man lika savākt viņas mīluļa šķidrās vēdera izejas atliekas. Muris nevainīgi ierdās mājās un izlikās ka nekas nav noticis. Vot, kretīns! Tagad kad mans ceļš ar Muri krustojas, viņa aste cieš, jo tai uzkāpju vai ieveru durvīs un izliekos ka tas bija netīšām. Pirms gulētiešanas pa kluso piemīzu Murim gultu, bet Muris mani pieķēra un nicinoši noskatijā un mani. Vēlāk Murim pietaisiju kastīti, ar kārtīgu uzviju, un mani atkal pieķēra, bet ne Muris bet šoreiz sieva. Dabūju ar krāsns kruķi pa rīkli. Un lekciju pus stundu kāds muļķis esmu kamēr atbrauc ātrie un aizved ārstēties. Mura sejā redzēju lielu smaidu un prieku. Bļin, laikam drusku pāršāvu pār strīpu ar joku. Tagad atpūšos viesnīcas numuriņā, baltās četrās polstera sienās. Apkalpošana pa brīvu, teikšu tā, nav jau kā mājās bet būs jau labi.
Tev patiks šie raksti
