Sagribējās pašai pasmaidīt un padalīties savā joku krājumā ar citiem.
Dažas varbūt būsiet dzirdējuši, bet dažas varbūt nē!
Lai nu kā novēlu nedaudz pasmaidīt!
Anekdotes(melnās un normālās)8
236
3
Zaķītis brauc ar velosipēdu gar krūmiem, bet tur vilks guļ piedzēries. V.''Eu, zaķi, kur tu tādu riteni dabūji?'' Z.''Naudiņu vajag iekrāt ne nodzert!'' Nākamajā dienā brauc zaķis ar motociklu. No krūmiem atkal izlien piedzēries vilks:''Kur tu tiki pie tāda moča?'' Z. ''Kā jau teicu, naudiņu vajag iekrāt ne nodzert.'' Nākamajā dienā zaķītis brauc ar mašīnu,bet pretī vilks lidmašīnā kāpj iekšā. Z.''Vilciņ! Kur tu tādu lidmašīnu dabūji?'' V. ''Ha, pudeles nodevu!''
Iet vecāki uz viesībām un līdzi ir paņēmuši savu dēliņu. Mamma dēliņam:''Dēliņ, kad tev gribas čurāt,tu tā nesaki. Tā nesmuki izklausās, saki, ka gribi dziedāt.'' Kad beidzas viesības, tēvs piedzēries guļ gultā. Pie viņa pienāk dēliņš un saka:''Tēti, tēti man gribas dziedāt!'' T.:''Dēliņ, nē, ir vēls, visi guļ.'' ''Bet, tēti man ļoti gribās dziedāt!'' T.:''Nu labi, ja jau tev tik ļoti gribās, tad tu tā klusiņām padziedi man austiņā.''
Guļ vīrietis gultā, kurš mirst. Ap viņu visi radi, draugi. Pēkšņi mirušais sāk runāt:'' Es mirstu.Un tagad man jums par visu ir jāatzīstas. Mās, atceries, ka tu krāpi savu vīru un gāji pie mīļākā un pēkšņi viņš uzradās. Es viņam piezvanīju. Un tu,brāli,atceries, ka tevi atlaida no darba. Es uzrakstīju par tevi sūdzību. Jāni, mans draugs atceries, ka tevi pēc ballītes apsmēja. Es visiem izdalīju tavas bildes. Māsīc, atceries, ka pazuda tavi mīļākie auskari. Es viņus pārdevu lombardā un visu vainu novēlu uz bērniem.Neskatoties uz to, ka esmu maita, es ceru uz to, ka izpildīsiet manu pēdējo vēlēšanos. Kad nomiršu pakariet mani aiz kājām pie lustras.'' Pēc laiciņa šis arī nomirst. Radi domā, kas tā par dīvainu pēdējo vēlēšanos, taču mirēja vēlēšanās jāpilda. Viņi piekar līķi pie lustras, bet te pie durvīm klauvē policija.radi atver durvis, bet policists saka:''Sveicināti, es te dzirdēju, ka jūs te līķi apgānāt!''
Stāv divi džeki rindā. Pirmais prasa otram:''Tu zini, kas jādara, kad cilvēkam ir eplepsijas lēkme?'' Otrs:''Jā, jāieliek cilvēks vannā, jāpieber pulveris un jāieliek netīrā veļa.'' Abi stāv smiedamies, bet te pēkšņi aiz viņiem stāv vecītis un saka:''Fuj šitā runāt! Kā jums nav kauna tā runāt! Mans dēliņš tā nomira!'' Abi uzreiz apklust, bet te pēkšņi viens no viņiem saņem drosmi un saka:''Piedodiet, mēs jau tāpat muļķīgi jokojam! Kā tad tas jūsu dēls nomira?'' Vecītis:''Ar zeķīti aizrijās nabadziņš!''
Ebrejs guļ uz nāves gultas.Pēkšņi viņš ierunājas:''Sāra, mīļa sieva tu esi te?'' ''Jā, esmu te.'' ''Ābram, mans dēls, tu esi te?'' ''Jā, tepat esmu!'' ''Mās, tu te esi?'' ''Jā,jā te ir visi!'' ''Visi? Bet kurš, tad bodē palika?''
Tev patiks šie raksti
par to tev +2
