Unikālie superdatori.17

Jaguar

Kas notiktu, ja Kalifornijas dienvidos sešas minūtes norisinātos zemestrīce, kuras stiprums pēc Rihtera skalas būtu 8 balles? Pētnieki tagad to ir noskaidrojuši ar amerikāņu superdatoru "Jaguar" palīdzību. Jaudīgais dators apstrādāja ģeoloģiskos datus 24h pēc kārtas, un rezultāts bija līdz šim precīzākā zemestrīces simulācija. Dators "Jaguar" arī izmantots, lai simulētu plūsmu mūsu asinsvados. Aprēķinos bija iekļauti 260 miljoni sarkano asinsšūnu un veids, kādā tās mijiedarbojas ar asins plazmu. Tāpat "Jaguar" ir veicis aprēķinus par to, kā nākotnes kodolsintēzes spēkstaciās ūdeņraža atomi apvienosies, veidojot hēliju, un kā rodas un attīstās viesuļvētras. Arī pēdējo 21 000 gadu klimata pārmaiņas ir modelētas ar "Jaguar", un tas ir bijis milzīgs ieguvums zinātnei kopš 2005. gada, kad suerdatoru nodeva ekspluatāciju.

Atrašanās vieta. - Okridžas Nacionālā laboratorija, ASV.

Procesori. - 37 376 "AMD Opteron" ar kopumā 224 256 kodoliem.

Skaitļošanas jauda. -  1 759 000 miljardu darbību sekundē.

Nebulae

Ķīnai ir ambiciozi superdatoru būvēšanas un lietošanas plāni. Tai pieder 61 no 500 visātrdarbīgākajiem datoriem, un to pārspēj vienīgi ASV. Vēl pirms desmit gadiem Ķīnas vispār nebija šijā sarakstā. Krietnu daļu jaudas "Nebulae" saņem no grafiskajiem procesoriem, kas palīdz parastajiem procesoriem. Tas ir izdevīgi, jo grafiskie procesori nodrošina milzīgu skaitļošanas jaudu, elektrības patēriņam nekļūstot nesamērīgi augstam. Rēķinot uz patērētā strāva vatu, "Nebulae" ir viens no efektīgākajiem superdatoriem.

Atrašanās vieta. - Nacionālais superdatoru centrs, Ķīnā.

Procesori. - 9280 "Intel Xeon" + 4640 "Nvidia Tesla" ar kopumā 120 640 kodolu.

Skaitļošanas jauda. - 1 271 000 miljardu darbību sekundē.

Tsubame 2.0

Tokijā novietotais dators "Tsubame 2.0" paver meteorologiem iespēju izstrādāt visprecīzākās laika prognozes pasaulē un simulēt cunami attīstību un virzību. Klimata pētnieki var izdibināt, kāds būs globālās attīstības scenārijs nākotnē, savukārt bioķīmiķi var veikt biomolekulāro modeļu aprēķinus. Citos superdatoros lielākotie ir izmantot operētājsistēma "Linux", turpretī "Tsubame 2.0" var darboties ar "Windows" - tomēr jācer, ka tas netiks lietot pasjansa likšanai.

Atrašānās vieta. - Tokijas Tehnoloģiju institūts, Japāna.

Procesori. - 2816 "Intel Xeon" + 4224 "Nvidia Tesla" ar kopumā 73 278 kodoliem

Skaitļošanas jauda. - 1 192 000 miljardu darbību sekundē.

Cielo

"Cielo", sestais ātrdarbīgākais dators pasaulē, ir uzbūvēts galvenokārt tādēļ, lai simulētu atombumbu sprādzienus. Kodolenerģijas lielvaras ir atskārtušas, ka nav prātīgi eksperimentēt reālajā pasaulē. Tā vietā superdatori veic aprēķinus, kā atombumbas uzvedīsies to izmantošanas gadījumā. Ja paliks pāri mazliet skaitļošanas laika, Losamalosas Nacionālās laboratorijas zinātnieki ar "Cielo" skaitļos arī klimata pārmaiņas un dažādu slimību izplatību.

Atrašanās vieta. - Losamalosas Nacionālā laboratorija, ASV

Procesori. - 17 784 "AMD Opteron" ar kopumā 142 272 kodoliem

Skaitļošanas jauda. - 1 110 000 miljardu darbību sekundē

Pleiades

Erīda ir visnotaļ īpaša galaktika. Tā eksistē vienīgi kā datormodelis, bet realitātē tās nemaz nav. Šī galaktika ir tikpat liela kā mūsu Piena Ceļa galaktika, un tai ir tāda pati spirālveida forma. Erīdas simulācija ir veikta superdatorā "Pleiades", kas nosaukts par godu Plejāžu kopai Vērša zvaigznājā. Šis dators deviņus mēnešus skaitļoja, kā zvaigznes var rasties un izkārtoties spirālē. Pirmoreiz astronomiem ir izdevies izsklaitļot galaktiku, kas ir līdzīga mūsējai. Tā ļāvusi labāk izprast, kā tapušas mūsu Visuma galaktikas. Iegūtais modelis arī atklājis, ka zvaigznes veidojas puduros, kur ir vislielākais gāzes blīvums, un ka supernovu radītā enerģija būtiski ietekmē zvaigžņu izkārtojumu un tātad arī galaktikas formu. Dators "Pleiades" arī izmantots, lai simulētu melno caurumu sadursmes un tādas Zemei tuvājas parādības kā okeānu un atmosfēru plūsmas. Zinātnieki lietojuši šo superdatoru, pat lai izskaitļotu kosmisko lūžņu un kosmoplānu sadursmes risku.

Atrašanās vieta. - NASA Eimsa pētniecības centrs, ASV

Procesori. - 23 424 "Intel Xeon" ar kopumā 111 827 kodoliem

Skaitļošanas jauda. - 1 088 000 miljardu darbību sekundē

Hopper

Pasaules astotajam ātrdarbīgākajam superdatoram "Hopper" ir dots nosaukums par godu datorzinātņu celmlauzei Greisai Hoperei, kura piedalījās pirmās īstās datoru programmēšanas valodas izstrādei. Nesen "Hopper" palīdzēja zinātniekiem noskaidrot, kāpēc gaismas diodes nav pietiekami efektīvas. Iespējams, atklājums ļaus radīt energoekonomiskāku un efektīvāku apgaismojumu. Savukārt kāds cits zinātnieku kolektīvs izmantoja superdatoru "Hopper" lai uzzinātu, kā veidojas ziemeļblāzma.

Atrašanās vieta. - Nacionālais enerģētikas pētniecības datorzinātņu centrs, ASV

Procesori. - 12 784 "AMD Opteron" ar kopumā 153 408 kodoliem

Skaitļošanas jauda. - 1 054 000 miljardu darbību sekundē

TERA 100

Eiropas ātrdarbīgāko datoru izmanto, nevis lai ārstētu slimniekus vai meklētu ilgtspējīgas enerģijas avotus, bet gan lai īstenotu Francija kodolieroču programmu. Toties frančiem nav jāspridzina skaistās Klusā okeāna salas ikreiz, kad viņi grib pārbaudīt, vai viņu izstrādātās bumbas darbojas.

Atrašanās vieta. - Atomenerģijas komisija, Francija

Procesori. - 17 296 "Intel Xeon" ar kopumā 138 368 kodoliem

Skaitļošanas jauda. - 1 050 000 miljardu darbību sekundē

Roadrunner

Amerikāņu superdatoru "Roadrunner" izmanto galvenokārt simulācijās, lai izdibinātu, kā, atombumbām novecojot, reaģē tajās esošās radioaktīvās vielas. ASV bruņotie spēki grib būt pārliecināti, ka nepieciešamības gadījumā atombumbas tiešām darbosies. "Roadrunner" pirmais spēja veikt vairāk nekā kvadriljonu darbību sekundē. Par 2008. gada jūnijā sasniegto rekordu jāpateicas arī "Cell" procesoram, kas lietots "Sony PlayStation 3".

Atrašanās vieta. - Losamalosas Nacionālā laboratorija, ASV

Procesori. - 6480 "AMD Opteron" un 12 960 "IBM PowerXCell" ar 122 400 kodolu

Skaitļošanas jauda. - 1 042 000 miljardu darbību sekundē