Kādā Austrālijas slimnīcā aizsācies sirsnīgs un labestīgs zinātniskais eksperiments. Slimnīcas vadība atbalstījusi ideju ielaist bērnu slimnīcas stacionārā dzīvniekus.
Cerībā ,ka manus vārdus sadzirdēs visu varenais, es vēlos novēlēt visiem,
visiem slimajiem, pasaules bērniņiem ,izveseļoties un būt laimīgiem!
Pasaules prakse lielākoties ir pretēja – dzīvnieki parasti nozīmē spalvas, alerģijas, baktērijas un netīrību, tādēļ to klātbūtne ārstniecības iestādēs ir stingri aizliegta. Taču Ņūkāslas slimnīcas vadība ir apņēmības pilna izpētīt, vai suņu klātbūtnei nav vairāk pozitīvu efektu, nekā negatīvu, un pagaidām cerības ir spožas.
Sākotnējais pētījums uzrādīja pašsaprotamu, taču pārsteidzošu rezultātu – smagi slimie bērni, kurus palātā apciemoja suņi, bija daudz labākā garastāvoklī un daudz priecīgāki, kā rezultātā viņu atkopšanās laiks pamatīgi samazinājās. “Mums šķita, ka dzīvnieki pacientus mazliet iepriecinās, taču izrādījās, ka tam ir arī jūtams terapeitisks efekts, “ teic viens no programmas brīvprātīgajiem.
Pētījuma pirmajā piegājienā slimnīca lūdza vietējos suņu īpašniekus, kuru četrkājainie draugi ir 1.5-10 gadus veci, piedalīties pētījumā kā brīvprātīgajiem un atnākt uz slimnīcu. Tur tika atlasīti vispriecīgākie (!) suņi, kuri neizrādīja ne mazākās agresivitātes pazīmes. Pēc tam dzīvnieki tika rūpīgi nomazgāti, lai samazinātu infekciju risku. Arī mazie pacienti, protams, tika aptaujāti – ja nu kāds no viņiem nemaz negribētu tikties ar sunīti? Taču interese bija pārsteidzoši liela, un atteicās vien daži.
Pētījums ir ieinteresējis klīnikas arī citur pasaulē, un jau nākamgad līdzīgas programmas plānots atvērt gan Lielbritānijā, gan Francijā. Ārsti apgalvo, ka ieguvumi, ko sniedz dzīvnieku klātbūtne slimnīcā, pamatīgi atsver visus ar to saistītos riskus.
Brīvprātīgie sevišķi atminas kādu meiteni, kas, redzot suni palātā, pirmoreiz pa ilgiem laikiem runājusi un smaidījusi, un pēc tam viņas atveseļošanās strauji gājusi labumā. Un tam ir arī statistikas pamatojums – ievāktie dati liecina, ka dzīvnieku apciemotie pacienti mājās devušies vidēji par trešdaļu laika ātrāk nekā tie, kas no suņu terapijas atteicās. Un kurš gan vēlas ilgi nīkt slimnīcā?
Un, lūdzu, alternatīvo programmu ar murrājošiem kaķīšiem! Ir taču mīļkaķi, kas neskrāpē un ir pacietīgi, kas paši lien klēpī mīļoties. Lai tiem bērniem, kam nepatīk suņi, arī ir prieks!
Vai tad saucamie terapijas dzivnieki pasaule ir jaunums. Varbut tiesi palata ja. Bet par to jau sen runa.
