Brīdī pirms iestājas nāve, sirds spēlē ļoti nopietnu lomu. Kad apstājas sirdsdarbība un asinsvados pārstāj plūst asinis, viss organisms palēnām atslēdzas. Vismaz tā līdz šim šķita, jo jauns pētījums liek domāt, ka ir nedaudz savādāk.
Pēcnāves pieredze - kas notiek smadzenēs miršanas brīdī?40
694
5
Pētot žurku smadzeņu aktivitāti to nāves brīdī, ko izraisīja skābekļa trūkums, tika atklāts, ka smadzenes uz sirdi sūta daudz haotiskus signālus, kas rada šī organa bojājumus un izraisa tiešu apstāšanos. Kad pētnieki bloķēja šo signālu plūsmu no smadzenēm, tad žurkas spēja izdzīvot līdz pat trīs reizēm ilgāku laiku nekā parasti.
Ja cilvēka smadzenes veic tādu pašu procesu nāves laikā, tad potenciāli būtu iespējams bloķēt šos signālus un tādējādi iegūt vairāk laika, lai cilvēku glābtu. Pētījums tika publicēts žurnālā Proceedings of the National Academy of Sciences. Kā apgalvo viens no pētījuma autoriem no Mičiganas Medicīnas Universitātes, tad cilvēki parasti domā, ka kritiskā brīdī pirmkārt ir jāglābj cilvēka sirds un tādējādi tiks pasargātas smadzenes. Taču šis pētījums apgāž šo uzskatu ar kājām gaisā, jo ir jāpārtrauc sirds un smazeņu saistība, lai būtu iespējams izglābt sirdi.
Nāve sirds apstāšanās gadījumā iestājas ļoti ātri un pēc samaņas zaudēšanas vairs ir tikai pāris minūtes laika, lai neiestātos smadzeņu bojājumi skābekļa trūkuma dēļ (laiks gan var atšķirties, piemēram, vides temperatūras dēļ). Būdams bezsamaņā, cilvēka smadzenes vētraini sūta uz sirdi signālus - visticamāk tādēļ, lai izmisīgi censtos to iedarbināt no jauna. Šī pati pētnieku komanda uzskata, ka šie vētrainie signāli vāretu būt pie vainas arī pēc nāves pieredzes radīšanā, ko cilvēki nereti piedzīvo šādos brīžos.
Žurku gadījumā to smadzenēs sāka izdalīties neparasti liels daudzums dažādu neiromediātoru, piemēram, dopamīns, kas rada labsajūtu, un norepeinefrīns, kas atbild par uzmanības noturēšanu, serotonīns un citas vielas. Šis neiroķīmiskais kokteilis, kas izdalās smadzenēs nāves brīdī, varētu radīt pēc nāves pieredzes efektus, ko cilvēki bieži vien aprakstā kā "visreālāko no reālākajām sajūtām", atgriežoties no klīniskās nāves.
Žurku gadījumā smadzeņu-sirds saikne tika pārtraukta pārgriežot muguras smadzenes. Cilvēka gadījumā šāda tehnika būtu bezjēdzīga, taču, ja izdotos izstrādāt medikamentozu tehniku, lai šo saikni pārtrauktu, tad būtu iespējams iegūt papildu, lai cilvēka glābšanai.
Tev patiks šie raksti
