Kupolmājas ir iecienījuši zaļā dzīvesveida piekritēji, jo šādas būves ne tikai izskatās unikāli un inovatīvi, bet arī daudz labāk iederas ainavā, tām var izmantot dažādas ekobūvniecības tehnikas, un to forma ļauj ne tikai ekonomēt enerģiju, bet arī viegli izveidot tādu ventilācijas sistēmu, kur gaisa apmaiņa norit bez sarežģītām vadības sistēmām. Arī kopējais celtniecības materiālu patēriņš ir mazāks, tādējādi ļaujot samazināt būvniecības izdevumus pat par trešdaļu.
Māja kā burbulis3
48
0
Ģeodēziskā kupola konstrukciju ēku pirmsākumi meklējami jau pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā, bet 1950. gados amerikāņu arhitekts, izgudrotājs, inženieris un filozofs Richard Buckminster Fuller nāca klajā ar atziņu more with less, jeb vienmēr censties panākt vairāk, darot mazāk.
Viņš ticēja, ka nākotnē kupolveida konstrukciju dzīvojamās ēkas palīdzēs risināt mājokļu trūkuma problēmu, jo tās ir vieglākas un daudz izturīgākas nekā tradicionālās ēkas, līdz ar to nav jāuztraucas, piemēram, par sniega svaru uz jumtu.
Izrādās, sfēriskas formas ēkas stiprību nodrošina tas, ka visa konstrukcija sastāv no dažādu izmēru trīsstūriem, kas ir statiski nemainīgas sistēmas pretēji taisnstūriem, kuri maina formu, ja to mezglos pieliek slodzi.
Līdz ar to kupols ir kā spēcīga čaula, kuras iekšpusē nav nepieciešamas nesošās kolonnas.
Pateicoties puslodes formai, ēka ideāli novada nokrišņus, aiz tās neaizķeras vējš, jo vienmērīgi apliecas ap kupolu, neradot papildu slodzes. Tāpēc arī arktiskās stacijas bieži ir kupolveida celtnes.
Kupoli ir viegli un ātri uzstādāmi, noturīgi pret seismiskām svārstībām un ārēju slodzi. Patlaban visā pasaulē varētu būt jau aptuveni 300 tūkstoši kupolveida ēku.
Tev patiks šie raksti
