Visums esot radies sprādziena rezultātā, bet pirmos 150 miljonus gadu tajā nekā nebija. Pēc tam sāka veidoties pirmās zvaigznes un galaktikas. No tām izveidojās klasteri. Tie savukārt apvienojas klasteru grupās. Starp tiem atrodas galaktikas, zvaigznes un matērija, savukārt Saules sistēmā veidojās planētas. Tas viss turas kopā ar īpašu līmi - gravitāti.
Dažos klasteros telpa starp galaktikām ir piepildīta ar tik karstu gāzi, ka to var noteikt ar rentgenstaru detektoriem. Zinātnieki to novēro un mēra cik daudz gāzes ir starp galaktikām. Tā darot atklājās, ka vajadzētu būt 5 reizes vairāk matērijas nekā to ir izdevies konstatēt. Tā neredzamā daļa, ko nevar noteikt ar mērierīcēm arī tiek saukta par tumšo matēriju.
Sveiciešu astronoms Frics Zvicki pirmo reizi šādu terminu pielietoja jau 1930-tajos gados. Viņš pētīja Koma galaktiku klasteri, cik ātri tas griežas, un konstatēja, ka tur vajadzētu bū daudz vairāk masas nekā var redzēt. Taču pagāja vēl diezgan daudz laika, kamēr to sāka nopietnāk pētīt.
Nezinu, par melnajiem caurumiem daudz esmu domājis, kuri aizņem aptuveni 96% no visuma, ko mēs neredzam, mans pieļāvums, ka tā ir visuma daļa, kur atoma uzbūve ir inversa, elektrons ir pozitīvi lādēts, bet kodols negatīvs, līdz ar to kvantu un citu elementāro daļiņu īpašības ir apgriestas. Vismaz kaut ko domāju, mēģinu saprast. Man tas interesē.
