Kā PSRS izskatījās klēpjdators, mikroviļņu krāsns un planšetdators9

Pirmie mikroviļņu krāsniņu prototipi parādījās PSRS tālajā 1941. gadā, taču karš aizkavēja šo ierīču sērijveida ražošanu uz gadu desmitiem. Tikai 1978. gadā sāka ražot mikroviļņu krāsnis.

Tie nesaņēma plašu izplatīšanu, jo, pirmkārt, tie tika savākti ļoti mazās partijās, un, otrkārt, tie maksāja aptuveni 350 rubļu. (ar vidējo algu aptuveni 200 rubļu)

1957. gadā, kad Rietumi vēl nebija domājuši par mobilajiem sakariem, radioinženieris Leonīds Kuprijanovs radīja pirmo radiotelefonu.

Sākotnēji ierīce svēra aptuveni 3 kg, taču Kuprijanovs strādāja, lai to uzlabotu un panāca apjoma samazinājumu, saglabājot funkcionalitāti. Tālrunim nebija ekrāna, un numurs tika sastādīts, izmantojot miniatūru numura sastādīšanas mehānismu.

Darbs pie ESM ( ЭВМ ) izveides aizsākās PSRS pagājušā gadsimta 40. gados. Šādas iekārtas tika izmantotas pētniecības institūtos, universitātēs, ražošanā.

Personālos datorus mājai padomju cilvēki saņēma tikai 80. gados.

Spēļu konsole "Elektronika", no kuras traki kļuva 90. gadu sākuma bērni un pusaudži, sāka izlaist 1984. gadā. Par pamatu tika ņemta Japānas koncerna Nintendo attīstība, taču tie tika nedaudz pielāgoti. Tātad oriģinālā olas grozā ķer nevis vilks, bet gan Mikipele.

70. gadu sākumā PSRS sāka ražot atskaņotājus (pleijerus), kas varēja atskaņot mūziku no kompaktajām kasetēm.