Mūsdienās ikviens var atrast astrologu izveidotos skaidrojumus par sevi - tajos var lasīt gan sava rakstura aprakstu, labās un sliktās īpašības kā arī to, kāda profesija piestāvētu katram no mums. Zinātniskie pētījumi šajā jomā jau sen ir apgāzuši šos paredzējumus.
Kā gadalaiks, kurā tu piedzimi, ietekmē tavu dzīvi?13
543
2
1970. gados veikts pētījums gan atrada sakarību starp noteiktu zvaigžņu stāvokli dzimšanas brīdī un cilvēka likteni vai raksturu, tomēr kā vēlāk atklājās, tam ir stingra saistība ar to, ko mēs paši sagaidām no sevis. Ja cilvēks izaug dzirdot horoskopa skaidrojumu par sevi, tad viņš neapzināti sekos tam un centīsies tam līdzināties. Lai gan horoskopu paredzējumi ir pilnīgas muļķības, tomēr pēdējos gados pētnieki ir pamanījuši saistību starp cilvēka dzimšanas mēnesi un turpmāko dzīvi.
90. gadu beigās Leonīds Gavrilovs no Čikāgas Universitātes atklāja, ka cilvēki, kas dzimuši rudenī, dzīvo ilgāk nekā pārējie. Izmantojot dažādus citus zinātniskos pētījumus, viņš ir nonācis pie rezultātiem, kas parāda, ka rudens cilvēkiem ir par 40% lielāka iespēja nodzīvot līdz 100 gadiem nekā martā dzimušiem cilvēkiem. Gavrilova atklājums sastapās ar lielu pretestību un neticību. Cilvēki, kas nebija iepazinušies ar pētījuma aprakstu, uzskatīja, ka tas ir kārtējais astrologu safabricējums.
Agrāk bija grūti iegūt ticamus rezultātus šādos pētījumos, jo bija maz dalībnieku, kas tajos ņēma dalību. Turpretī mūsdienās ir visai viegli izanalizēt vairāku tūkstošu cilvēku rezultātus. Kāds pētījums Anglijā, kurā piedalījās aptuveni 60000 cilvēku, skaidri parādīja, ka ziemā un pavasarī dzimušiem bērniem vēlākos gados ir lielāks risks saslimt ar šizofrēniju, depresiju un bipolāriem traucējumiem.
Citi pētījumi uzrādīja, ka ziemā dzimušiem bērniem ir mazāka iespēja kļūt tuvredzīgiem, bet vasarā dzimušiem bērniem ir mazāks risks iegūt kādu no alerģijām. Mehānisms, kā dzimšanas mēnesis spēj ietekmēt cilvēka dzīvi, vēl nav pilnībā skaidrs. Tomēr ticamākais izskaidrojums tam ir izmaiņas diētā, saaukstēšanās infekciju paasinājumi, bērna augšanas un attīstības dažādie ātrumi dažādos gadalaikos.
Vitamīns D producējas ādā ultravioleto staru ietekmē, kas visintensīvākie ir vasarā. Pēdējos gados ir atklāta ne tikai D vitamīna svarīgā loma kaulu attīstībā, bet arī tā ietekme imūnsistēmas un nervu sistēmas attīstībā. Tādējādi zemāka D vitamīna koncentrācija ziemā var radīt atšķirības bērna smadzeņu attīstībā, kas izskaidrotu šizofrēnijas un depresijas risku ziemā dzimušiem bērniem. Lai gan tā ir tikai hipotēze, tomēr Dānijā veikti pētījumi to apstiprina. Dānijā visiem bērniem pēc dzimšanas ņem asins paraugu. Ir atklāts, ka zems D vitamīna saturs jaundzimušā asinīs palielina risku saslimt ar šizofrēniju vēlākā dzīves periodā.
Šie rezultāti gan nenozīmē, ka vecākiem ir speciāli jāplāno sava bērna dzimšanas diena noteiktā mēnesī, jo ietekmējošo faktoru varētu būt vēl vairāk un tos visus nav iespējams izskaidrot. Lai gan mūsu liktenis nav ierakstīts zvaigznēs, tomēr pat tāds sīkums kā dzimšanas mēnesis spēj ietekmēt cilvēka turpmāko dzīvi. Kādi gan vēl mums pagaidām nezināmi faktori spēj ietekmēt mūsu likteni jau no bērnības?
Tev patiks šie raksti
